Ziņojums par vecāku aptaujas datu rezultātiem: vai vecāki atbalsta mācību gada pagarināšanu?
Kopumā tika saņemtas 442 vecāku aptaujas atbildes. Divas no atbildēm tika atzītas par nederīgām. Aptaujas dati nav reprezentatīvi un rezultātus nevar attiecināt uz visiem Latvijas vecākiem un skolēniem. Tomēr rezultāti piedāvā svarīgu un interesantu ieskatu dažādajos viedokļos attiecībā uz mācību gada pagarināšanu.
No 440 aptaujātajiem, lielāko vecuma grupu sastādīja respondenti vecumā no 30 līdz 39 gadiem (n=174) un respondenti vecumā no 40 līdz 49 gadiem (n=173). Visas respondentu vecuma grupas ir norādītas zemāk.
Deviņiem no aptaujātajiem dalībniekiem bērnu nav. Savukārt, 429 ir – no tiem 234 bērni ir skolas vecumā, 93 respondentiem bērni ir gan pirmsskolas, gan skolas vecumā. Detalizētāk par respondentu bērnu vecuma iedalījumu ir norādīts zemāk.
Uz jautājumu, vai atbalstiet skolas mācību gada pagarināšanu, 106 respondenti atbildēja pozitīvi un 316 atbildēja noraidoši.
Mācību gada pagarināšana, saskaņā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju, pagaidām ietver ideju “pagarināt mācību gadu par divām nedēļām, piemēram, līdz Jāņiem, vienlaikus ieviešot piekto brīvlaiku, piemēram, martā” (IZM, 2022). Respondenti, kuri atbalsta skolas mācību gada pagarināšanu, kā galveno iemeslu atbalstam min ikdienas mācību slodzes samazināšanu. Saņemtas tādas atbildes kā “manam dēlam šobrīd ir pārāk gara darba diena”. Kāds cits vecāks, pamatojot savu atbildi, novērtē potenciālu izmantot jauniegūto brīvo laiku citām noderīgām aktivitātēm, “lai nebūtu tik liela ikdienas slodze [un] lai varētu padziļināti mācīties veselības mācību, aizsardzības mācību vai valsts aizsardzību”. Zemāk atbilžu apkopojums.
Kā primārais iemesls, kādēļ vecāki izvēlas neatbalstīt ideju par skolas mācību gada pagarināšanu, ir bērnu vajadzība pēc atpūtas un/vai citām aktivitātēm (n=111). Kā norādījuši respondenti, “bērniem ir vajadzīga atpūta vasarā, nevis martā”, “bērni esot brīvdienās ārā apgūst daudz dzīvei nepieciešamo prasmju”. Detalizētāks ieskats galvenajiem vecāku pamatojumiem mācību gada nepagarināšanai ir apkopoti zemāk.
Zīmīgi, ka gan vecāki kuri atbalsta, gan vecāki, kuri neatbalsta mācību gada pagarināšanu, norāda bērnu vajadzību pēc atpūtas no mācību slodzes, kā galveno izvēles faktoru. Tas varētu liecināt par to, ka vecāki saskata vienu problēmu, skolēnu mācību pārslodzi, bet tās risinājumu redz no dažādiem skatupunktiem. Nākotnē svarīgi būtu izvērtēt, cik pamatoti ir vecāku novērojumi par bērnu pārslodzi mācību dēļ, lai izprastu vai mācību gada pagarināšana tam būtu lietderīgs risinājums.
Ziņojums veidots projekta “Uzzini. Runā. Ietekmē.” Ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.” Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts ir Latvijas Bērnu Labklājības Tīkla aktualizētās diskusijas rezumējums nevis Tīkla viedokļa atspoguļojums. Par publikācijas saturu atbild Latvijas Bērnu labklājības tīkls.
