Ziņojums par skolēnu aptaujas datu rezultātiem: vai skolēni atbalsta mācību gada pagarināšanu?
Kopumā tika saņemtas 1007 skolēnu aptaujas atbildes. Trīs no atbildēm tika atzītas par nederīgām. Aptaujas dati nav reprezentatīvi un rezultātus nevar attiecināt uz visiem Latvijas skolēniem. Tomēr rezultāti piedāvā svarīgu un interesantu ieskatu dažādajos viedokļos attiecībā uz mācību gada pagarināšanu.
No 1007 aptaujātajiem, lielāko vecuma grupu sastādīja respondenti, kuri bija jaunāki par 13 gadiem (n=192) un otrā lielākā vecuma grupa bija 16 gadus veci skolēni. Visas respondentu vecuma grupas apskatāmas zemāk.
Uz jautājumu, vai atbalstiet skolas mācību gada pagarināšanu, 146 respondenti atbildēja pozitīvi un 766 atbildēja noraidoši,
Mācību gada pagarināšana, saskaņā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju, pagaidām ietver ideju “pagarināt mācību gadu par divām nedēļām, piemēram, līdz Jāņiem, vienlaikus ieviešot piekto brīvlaiku, piemēram, martā” (IZM, 2022). Respondenti, kuri atbalsta skolas mācību gada pagarināšanu, kā galveno iemeslu atbalstam min ikdienas mācību slodzes samazināšanu (n=76). Atsaucoties uz potenciāli īsākām mācību dienām, kāds respondents raksta “stundas beigtos ātrāk un būtu vairāk laiks sagatavoties nākamajai dienai”. Līdzīgi situāciju vērtē arī kāds cits skolēns, “es uzskatu ka vienai dienai 8 vai 9 stundas ir pārāk daudz, jo ir grūti tik ilgi koncentrēties uz mācībām”. Iemesli apkopoti zemāk.
Kā primārais iemesls, kādēļ skolēni izvēlas neatbalstīt ideju par skolas mācību gada pagarināšanu, ir bērnu vēlme vasaru veltīt citām aktivitātēm (n=297). Kā norādīja viens no respondentiem “vasarā ir jāatpūšas un jāpriecājas” bet cits piebilda, ka “garāks vasaras brīvlaiks atļauj skolēniem strādāt vai piedalīties kādos ilgtermiņa projektos”. Detalizētāks ieskats galvenajos skolēnu pamatojumos par mācību gada nepagarināšanai ir apkopoti zemāk.
Ziņojums veidots projekta “Uzzini. Runā. Ietekmē.” Ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.” Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts ir Latvijas Bērnu Labklājības Tīkla aktualizētās diskusijas rezumējums nevis Tīkla viedokļa atspoguļojums. Par publikācijas saturu atbild Latvijas Bērnu labklājības tīkls.
