Biedrība “Latvijas Bērnu labklājības tīkls” (turpmāk – LBLT) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk – likumprojektu) un sniedz atzinumu.
LBLT kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LBLT kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LBLT vērš uzmanību ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību.
Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LBLT pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
– Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai.
LBLT aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā
minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
– Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu.
LBLT ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām
biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
– Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu.
Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.