Šī gada 19. janvārī Latvijas Bērnu labklājības tīkla komanda devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Igauniju, lai, tiekoties ar Igaunijas Bērnu labklājības apvienību un Igaunijas Tiesību kanclera biroja Bērnu tiesību nodaļas pārstāvjiem, gūtu praktisku ieskatu tajā, kā attīstīt un veicināt bērnu līdzdalību, kā arī lai pārrunātu kopīgas sadarbības iespēju.
Tikšanās laikā ar Igaunijas Bērnu labklājības savienība iepazīstināja ar organizācijas darbu, notiekošajiem projektiem un stratēģiskajiem mērķiem.
Igaunijas Bērnu labklājības apvienība (IBLA) ir dibināta pirms 100 gadiem pirmajā neatkarības laikā. Pēc neatkarības atgūšanas darbība tika atjaunota pirms 30 gadiem. Organizācijai ir 21 biedrs – dažādas bērnu labklājības jomā strādājošas organizācijas, kas pārsvarā nodarbojas ar labdarību. IBLA ir birojs ar 12 darbiniekiem, kas nodrošina apvienības darbību un aktivitātes. Galvenās darbības jomas:
- Iesaistās bērnu un ģimenes politikas veidošanā. Akcentēja bērnu tiesību aizsardzības funkciju pievienošanu Tiesībsarga institūtam ar tam sekojošo finansējumu kā vienu no sasniegumiem, pie kā bija strādājuši.
- Pirms 20 gadiem izveidoja Bērnu tiesību vēstnieku grupu, ar kuru nodrošina un attīsta bērnu līdzdalību. IBLA Bērnu tiesību vēstnieki ir galvenais resurss ar kuru gan ministrijas, gan tiesībsargs izmanto bērnu līdzdalības īstenošanai. IBLA ir 10 pusaudži, kas tiek atlasīti vairāku kārtu procesā un ievēlēti uz noteiktu periodu, izglītoti un sagatavoti. Darbību organizē koordinators (strādā ¼ slodzi). Bērnu tiesību vēstneši piedalās dažādos projektos, dodas uz skolām, dažādiem pasākumiem, nometnēm un izglīto bērnus par bērnu tiesībām, piedalās dažādu bērnu līdzdalību nodrošinošo (aptaujas, fokuss grupas, radošās darbnīcas, nometnes utml.) pasākumu vadīšanā. IBLA arī paši organizē nometnes bērniem, veido raidierakstus, piesaista sponsorus aktivitātēm.
- Gatavo dažādus izglītojošus materiālus igauņu un krievu valodā bērnu un vecāku informētības veicināšanai. Sabiedrības izglītošana ir viens no darbības virzieniem.
- Nodrošina apmācības par bērnu līdzdalību. Organizē arī dažādus izglītojošus seminārus, konferences. Viņu apmācības par dažādiem juridiskiem jautājumiem, bērnu līdzdalību, alternatīvo aprūpi ir labi novērtējuši bērnu aizsardzības speciālisti (līdzīgi mūsu bāriņtiesu darbiniekiem, bet bez lēmumu pieņemšanas funkcijas; nodrošina bērna gadījuma vadīšanu; jābūt 1 darbiniekam uz katriem 1000 bērniem valstī).
- Nodrošina arī praktiskus pakalpojumus: ir sava programma vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs (https://kiusamisestvabaks.ee), kuru īsteno, kā arī drošību internetā veicinošā programma (https://www.targaltinternetis.ee).
Plašāka informācija par Igaunijas Bērnu labklājības apvienību: https://www.lastekaitseliit.ee/en/
Pēcāk tika organizēta tikšanās ar Igaunijas Tiesību kanclera biroja Bērnu tiesību nodaļas pārstāvjiem (Tieslietu kanclers pilda bērnu tiesībsarga funkcijas Igaunijā), kuri dalījās veiksmīgā pieredzē bērnu un jauniešu iesaistē un līdzdalības stiprināšanā.
Kopš 2015. gada Igaunijas Tieslietu kanclera amatā ir Ülle Madise. Kopš 2011. gada Tieslietu kancleram pievienots pienākums veicināt un aizsargāt bērnu tiesības jeb Bērnu tiesībsarga funkcijas.
Tīklam bija iespēja tikties ar Tieslietu kancleri Ülle Madise un Tiesību kanclera biroja Bērnu un jauniešu departamenta eksperti Margit Sarv, kas pastāstīja par to, kā savā darbā nodrošina bērnu līdzdalību sadarbojoties ar IBLA Bērnu tiesību vēstniekiem: kopīgi ar bērniem gatavojuši bērnu Alternatīvo ziņojumu ANO Bērnu tiesību komitejai, jo Tiesību kanclera skatījumā bērniem būtu jābūt tiem, kas sniedz ziņojumu par viņu tiesību īstenošanu Igaunijā. Ziņojuma gatavošanas ietvaros kopā ar IBLA Bērnu tiesību vēstniekiem organizēja darba grupas skolās, nometnes, nodrošinot apjomīgu bērnu iesaisti. Veidoja internetā anketas par dažādām tēmām, lai saprastu, kas varētu būt labāk. Saņēma ~1000 atbildes. Semināros iesaistīja ~500 bērnu, noorganizēja 5 darba grupas skolās. Veidoja ne tikai informējošus bet arī jautrus pasākumus, un bērni paši lēma par to, kas būtu palīdzošākais un kā ziņojumam būtu jāizskatās.
Tiesību kanclera birojs no pieredzes uzsver, ka bērni labāk uzklausa un vieglāk uztver sev līdzīgos – bērnus, jauniešus. Īpaši veiksmīgi pasākumi noris, ja bērni pazīst personu, kas viņus uzrunā – ir no tās pašas skolas utml. Ar bērnu līdzdalību gatavotais Alternatīvais ziņojums: https://www.oiguskantsler.ee/sites/default/files/Laste%20raport%20FINAL_ENG.pdf
Otra aktivitāte, kuru Igaunijas Tiesību kanclere uzsvēra bija ikgadējā aptauja par bērnu tiesībām un audzināšanu, kuras ietvaros tiek aptaujāti bērni vecumā no 10 līdz 17 gadi un vecāki (respondenti: ~1000 bērni un ~1000 pieaugušie), uzdodot viņiem vienus un tos pašu jautājumus. Pētījums ļauj iegūt informāciju par attieksmi, zināšanām un pieredzi attiecībā uz bērnu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas saistīti ar bērnu dzīvi. Secina, ka vislabāk līdzdalība tiek nodrošināta ģimenē. Jo tālāk no ģimenes, jo mazāk bērnam līdzdalības iespēju.
Tiesību kanclera birojs aktīvi informē un izglīto sabiedrību par bērnu tiesības skarošiem jautājumiem, gatavojot materiālus gan vecākiem, gan bērniem viņiem viegli uztveramā un draudzīgā valodā. Materiāli tiek gatavoti gan igauņu, gan krievu valodā, lai ikvienam bērnam būtu pieejama informācija par viņa tiesībām. Materiālu gatavošanā sadarbojas ar augstskolām. Kopā ar bērniem domā par radošiem veidiem, kā bērnus viņiem saistošā veidā uzrunāt un aizsniegt.
Īpaši gandarīti bijām tikties ar Igaunijas Bērnu labklājības apvienības bērnu tiesību vēstnešiem – jauniešiem, kuri iesaistās bērnu labklājības jautājumos, gan dodoties uz skolām un stāstot par bērnu un jauniešu tiesībām, gan veicot aptaujas, gan piedaloties reālu stratēģisku dokumentu un ziņojumu izstrādē bērniem saprotamā valodā.
Vizītes noslēgumā norisinājās saruna par sadarbības iespējām un kopēju projektu īstenošanu Baltijas valstīs bērnu līdzdalības stiprināšanā, Eiropas bērnu garantijas jomā, kā arī bērnu mentālās veselības jomā.
Latvijas Bērnu labklājības tīkla darbību finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Ierakstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai Latvijas Bērnu Labklājības Tīkls uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.