Latvijas Bērnu labklājības tīkls pauž nopietnas bažas par Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmumu virzīt likumprojektu, kas paredz pamatizglītības apguvi tikai klātienē. Lai gan mēs atbalstām klātienes izglītības nozīmi bērna attīstībā un socializācijā, ir skaidras bērnu grupas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nespēj un nevar atrasties klātienes skolā, bet jauns risinājums viņiem netiek piedāvāts. Šis lēmums ignorē tūkstošiem bērnu, kuriem tālmācība ir bijusi vienīgā iespēja iegūt izglītību atbilstoši savām vajadzībām, un rada risku viņu izglītības nepārtrauktībai.
Tālmācība ir pasaulē atzīta un plaši pielietota mācību forma, kas veiksmīgi darbojas daudzās attīstītās valstīs. Lielākajai daļai tālmācības skolēnu ir pozitīva izglītošanās pieredze ar labiem rezultātiem. Nav pamata to uzskatīt par sliktāku alternatīvu un ignorēt tos bērnus, kuriem šī izglītības forma ir palīdzējusi. Bērnu tiesību konvencija nosaka valsts pienākumu respektēt vecāku tiesības un pienākumus nodrošināt bērnam attīstībai nepieciešamo atbalstu. Savukārt izglītības apguves formu sašaurināšana ierobežo vecāku iespējas atrast piemērotāko risinājumu saviem bērniem.
Vai visiem bērniem būs vieta skolās klātienē?
Daudzviet Latvijā, īpaši lauku reģionos, izglītības pieejamība jau šobrīd ir ierobežota un turpina samazināties[i]. Skolu optimizācijas dēļ daudziem skolēniem nākas mērot garus attālumus, lai nokļūtu skolā, kas ne tikai palielina slodzi, bet arī apgrūtina iespēju pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā[ii]. Ceļā uz skolu un atpakaļ bērni nereti pavada 2–3 stundas dienā, kas ir laiks, ko varētu izmantot mācībām, atpūtai vai interešu izglītībai.
Ziemas periodā, kad ceļi kļūst neizbraucami, bērniem ir risks kavēt skolu, savukārt tālmācība nodrošina nepārtrauktu izglītību neatkarīgi no laikapstākļiem. Tāpat pašvaldību atbalsta sistēma daudzviet nav sakārtota – ģimenes, kuru bērni mācās citas pašvaldības skolās, nesaņem finansiālu atbalstu un nereti paliek bez transporta kompensācijas. Tālmācība dod vecākiem iespēju izvēlēties labāko izglītības risinājumu saviem bērniem, neatkarīgi no pašvaldību ierobežojumiem.
Būtiski atzīmēt, ka bērniem, kuri veselības dēļ nevar ilgstoši uzturēties kolektīvā, piemēram, imūnās sistēmas traucējumu dēļ, šobrīd tālmācība ir vienīgā iespēja iegūt izglītību, nenonākot nevajadzīgā riskā. Tāda pati situācija ir bērniem, kuri piedzīvo mobingu skolā [iii]– klātienes vide ne vienmēr spēj nodrošināt drošību, kamēr tālmācība dod iespēju turpināt mācības bez pastāvīga stresa un baiļu sajūtas
Tālmācība – zema kvalitāte vai neizpratne par tās būtību?
Saeima savu lēmumu pamato ar to, ka tālmācībai ir slikta kvalitāte. Taču līdz šim nekas no valdības puses nav ticis darīts, lai nodrošinātu kvalitāti. Glužii pretēji – tālmācības skolām ir būtiski samazināts finansējums[iv], padarot to darbību daudz sarežģītāku un apgrūtinot iespēju nodrošināt pilnvērtīgu atbalstu skolēniem.
Bieži tiek minēts, ka tālmācības skolēniem ir zemāki eksāmenu rezultāti[v], taču tas nebūt nenozīmē, ka pati mācību forma ir neveiksmīga. Jāņem vērā, ka tālmācību lielākoties izvēlas skolēni, kuri jau sākotnēji saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem – veselības problēmām, mācīšanās grūtībām, trauksmi vai pat skolas vidē piedzīvotu vardarbību. Zemāki vidējie rādītāji ir rezultāts daudz plašākai problēmai – atbalsta trūkumam skolās, nevis pašai tālmācības sistēmai.
Lēmums, kas īpaši kaitēs noteiktām skolēnu grupām
Lēmums liegt iespēju mācīties attālināti skars vairākas bērnu grupas, tostarp tās, kuru situācija jau tagad ir sarežģīta:
- Bērni ar uzvedības traucējumiem un speciālajām vajadzībām – tālmācība bieži vien ir vienīgais risinājums, kas ļauj apvienot izglītību ar individuālu atbalstu un rehabilitāciju.
- Pusaudži ar mentālās veselības izaicinājumiem – depresija, trauksme un citi psihiskās veselības traucējumi nereti padara klātienes mācības par neiespējamu uzdevumu. Tālmācība dod iespēju mācīties savā tempā un turpinot izglītības ieguves procesu.
- Bērni, kuri dzīvo attālos reģionos, kur tuvākās skolas jau slēgtas – bez tālmācības viņiem būtu jāpārceļas uz internātskolām, kas nozīmē ikdienas šķirtību no ģimenes.
- Ukrainas kara bēgļu bērni – daudzi ukraiņu bērni paralēli mācībām Latvijā turpina attālināti mācīties arī savā valstī. Ierobežojumi tālmācībai var radīt viņiem papildu šķēršļus.
- Sportisti un jaunie mākslinieki – bērni, kuri aktīvi piedalās starptautiskās sacensībās vai pasākumos, nevar sekot stingram klātienes grafikam, tāpēc attālinātas mācības ir loģisks risinājums.
- Ģimenes, kas uz laiku dzīvo ārpus Latvijas – vecākiem, kuru darbs saistīts ar ilgstošiem komandējumiem, vai latviešu ģimenēm ārzemēs tālmācība ir vienīgais veids, kā nodrošināt bērniem izglītību latviešu valodā.
- Ļoti motivēti un spējīgi bērni, kam vidusmēra skola ir pārāk lēna – tālmācība ļauj strādāt ātrāk un efektīvāk, ietaupīt laiku un turklāt ir vienīgā skola, kas piedāvā iespēju pabeigt vienā gadā divas klases.
Šo bērnu situācija nav izņēmumi – tā ir ikdiena, ar kuru saskaras daudzas ģimenes visā Latvijā. Vai tiešām šo skolēnu iespējas iegūt izglītību jāupurē vienotas politikas vārdā?
Aizliegt vai tomēr uzlabot
Tālmācības pilnīga aizliegšana pamatizglītībā nav ilgtspējīgs risinājums. Tā vietā būtu jādefinē skaidri kritēriji, kādos gadījumos tālmācība ir pieļaujama, kā arī jānodrošina stingrāka kvalitātes kontrole un atbalsts skolēniem, lai šī forma būtu efektīva.
Tālmācība nav domāta visiem, taču tā ir neaizvietojama tiem, kuriem klātienes skola vienkārši nav piemērota. Mūsdienīga izglītības sistēma nevar būt balstīta uz stingriem ierobežojumiem, bet tai jāspēj pielāgoties dažādām vajadzībām. Ierobežot iespējas mācīties, nozīmē liegt daudziem bērniem tiesības uz kvalitatīvu izglītību.
[i] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-pierobezas-lauku-vidusskolu-skaits-saruks-vel-vairak-neglabs-ari-pieejamibas-statuss.a584036/
[ii] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.04.2023-lauku-bernu-cels-uz-skolu-40-minutes-pa-zemes-celiem-lai-40-minutes-gaiditu-lidz-stundam.a506623/
[iii] https://lvportals.lv/dienaskartiba/356273-petijums-vairak-neka-40-skolenu-saskaras-ar-sistematisku-vardarbibu-latvijas-skolas-2023
[iv] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.11.2024-talmacibas-skolam-draud-mazaks-finansejums-un-stingrakas-prasibas.a578239/
[v] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.04.2024-ltv-analize-talmaciba-sliktaki-eksamenu-rezultati-saubas-par-apmacibas-veida-piemerotibu-pamatskola.a552104/