Tīkls, biedrība “Ukraiņu – latviešu pērlītes” un 410 nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju vecāki sagatavojuši vēstuli, kas iebilst pret likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” daļā, ar kuru paredzēts grozīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 pantu, nosakot pienākumu obligātās izglītības vecumu sasniegušam nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu, triju mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai uzsākt pirmsskolas izglītības programmas vai vispārējās pamatizglītības programmas apguvi Latvijā reģistrētā izglītības iestādē klātienē
Par iebildumiem pret likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”
Biedrība “Latvijas Bērnu labklājības tīkls”, kas apvieno 28 bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošas nevalstiskās organizācijas un individuālos biedrus, un biedrība “Ukraiņu – latviešu pērlītes” (turpmāk – Nevalstiskās organizācijas), kā arī zemāk norādītie 410 nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju vecāki, iebilst pret likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” daļā, ar kuru paredzēts grozīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 pantu, nosakot pienākumu obligātās izglītības vecumu sasniegušam nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu, triju mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai uzsākt pirmsskolas izglītības programmas vai vispārējās pamatizglītības programmas apguvi Latvijā reģistrētā izglītības iestādē klātienē (turpmāk kopā – Grozījumi). Lai arī Nevalstiskās organizācijas pilnībā atbalsta nepieciešamību veicināt Ukrainas civiliedzīvotāju iespējas kvalitatīvi apgūt latviešu valodu un sekmīgi integrēties sabiedrībā, tomēr vienlaikus iebilst pret Grozījumiem to pašreizējā redakcijā šādu apsvērumu dēļ:
[1.] Izglītības likuma 8. pants nosaka šādas izglītības ieguves formas: 1) klātiene; 2) neklātiene; 3) tālmācība; 4) pašizglītība; 5) izglītība ģimenē. Izglītības likuma 57. panta pirmais apakšpunkts nosaka, ka vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību, kas ietver arī tiesības izvelēties izglītības formu. Savukārt Izglītības likuma 3. panta 2. daļa nosaka, ka patvēruma meklētāja nepilngadīgam bērnam un nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības uz pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī tiesības pēc pilngadības sasniegšanas turpināt iesākto izglītību, un Izglītības likuma 3.1 pants nosaka, ka patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas. Līdz ar to nav pieļaujama atšķirīga attieksme pret nepilngadīgajiem Ukraiņu civiliedzīvotājiem izglītības ieguves formu un izglītības iestāžu ierobežošanā. ANO Bērnu tiesību konvencija 2. panta otrā daļā nosaka dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, pienākumu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikviens bērns ir pasargāts no jebkādas diskriminācijas.
[2.] ANO Bērnu tiesību konvencijas 3. panta pirmā daļa nosaka, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm, paredzot individuāli piemērotāko risinājumu katrā gadījumā. Savukārt 12. panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, ir tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Gan bērna labāko interešu princips, gan līdzdalības princips, kas ietverti minētajos pantos, ir bērnu tiesību pamatprincipi, kas piemērojami katra bērnus ietekmējoša lēmuma pieņemšanā. Vienas mācību formas noteikšana noteiktai bērnu daļai, izslēdz iespēju nodrošināt katra bērna individuālajām vajadzībām un situācijai piemērotāko risinājumu. Bērnu līdzdalības nodrošināšana ir pamatnosacījums bērna labāko interešu īstenošanai, taču likumprojekta anotācijā nav iekļauta informācija par to, kāds ir nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju, uz kuriem attiecināmi Grozījumi, un viņu vecāku (personu, kas realizē aizgādību) viedoklis par plānotajām izmaiņām.
[3.] Atbilstoši 2022. gada 8. decembra grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā no 2023. gada 1. janvāra tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas piesakās pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai Latvijas Republikā un šo statusu apliecinošam dokumentam, tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz diviem gadiem. Tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas 2022. gadā saņēmuši ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju kā pagaidu aizsardzības statusu Latvijā Republikā apliecinošu dokumentu, tas uzskatāms par derīgu līdz 2025. gada 4.martam, neraugoties uz dokumentā norādīto dokumenta derīguma termiņu. Tādējādi Ukrainas civiliedzīvotāju uzturēšanās Latvijā ir terminēta, nevis pastāvīga. Līdz ar to ir saprotama Ukrainas iedzīvotāju vēlme darīt visu iespējamo, lai saglabātu saikni ar Ukrainu, lai beidzoties karam bērni pēc iespējas vieglāk atgrieztos Ukrainas izglītības sistēmā, ja tāda ir vecāku izvēle. Nosakot izglītības iestādes un formas ierobežojumu, nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji, kas neplāno Latvijā uzturēties patstāvīgi, tiek pakļauti bērnu interesēm neatbilstošai vairākkārtējai izglītības iestāžu maiņai vai pārmērīgai noslodzei dēļ nepieciešamības izglītības apguvei Ukrainas tālmācības skolā papildus arī mācīties klātienē Latvijas skolā. Vēršam uzmanību, ka Ukrainas izglītības sistēma atšķiras no Latvijas izglītības sistēmas. Obligāta izglītības apguve Latvijas izglītības iestādēs klātienē daudziem nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem nozīmē palikšanu uz otru gadu Latvijā, lai apgūtu valodu, un palikšanu uz otru gadu Ukrainā, jo izglītības sistēmu atšķirības dēļ nav apguvuši nepieciešamo.
[4.] Likumprojekta Anotācijā nav norādīti iemesli, kāpēc šobrīd daudzas ukraiņu ģimenes izvēlas Ukrainas tālmācības skolas, kā rezultātā nav zināmi un likumprojektā netiek nodrošināti nepieciešamie atbalsta mehānismi, lai ukraiņu bērniem, ar traumatisku pieredzi, tiktunodrošināta droša fiziskā un emocionālā vide klātienes skolā Latvijā. Atbilstoši 2023. gadā publicētajiem OECD veiktajiem starptautisko skolēnu novērtēšanas programmas rezultātiem Latvija ir pirmajā vietā starp OECD valstīm skolēnu savstarpējas izsmiešanas un vardarbības skolu vidē ziņā. Latvijas skolēni arī salīdzinoši biežāk snieguši apstiprinošas atbildes par to, ka skolā jūtas atstumti, vientuļi, nedomā, ka viņi patīk citiem skolēniem1. Vēršam uzmanību, ka daudzi Ukrainas civiliedzīvotāju bērni pārtraukuši mācības Latvijas klātienes skolās negatīvas pieredzes dēļ, km izglītības iestāde nerada risinājumu. Nav pieļaujams, ka bērniem, kas joprojām mācās sadzīvot ar kara traumatiskajām sekām, tiek uzspiestas mācības klātienē vidē, kas ne vienmēr nodrošina emocionāli drošus apstākļus.
[5.] Ukrainas civiliedzīvotāji norāda uz to, ka nepiekrīt Grozījumu anotācijā norādītajam, ka kara apstākļu dēļ nav pārbaudāma informācija par to, vai bērns mācās kādā no Ukrainas tālmācības skolām, norādot uz to, ka šādu apstiprinājumu iespējams saņemt ne tikai no Novadu un pilsētu izglītības pārvaldēm kā norādīts, bet arī no pašām tālmācības skolām, kas nodrošina izglītības apguvi tiešsaistē un attiecīgi ir sasniedzamas. Nevalstisko organizāciju ieskatā Grozījumi ir sasteigti, nav apzināts un ņemts vērā pašu Ukrainas civiliedzīvotāju viedoklis un iemesli, kāpēc izvēlas izglītību iegūt tālmācībā. Tādējādi Grozījumi to pašreizējā redakcijā apdraud bērnu labāko interešu īstenošanas iespējas. Nevalstiskās organizācijas aicina neatbalstīt Grozījumus, vienlaikus aicinot veicināt plaši pieejamas un saistošas iespējas Ukrainas civiliedzīvotāju bērniem apgūt latviešu valodu un iesaistīties interešu izglītības vidē, tādejādi nodrošinot socializāciju un iespēju saturīgi pavadīt laiku.