Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs!
Mēs, vēstules noslēgumā uzskaitītās organizācijas un to biedri, ikdienā strādājam ar bērniem un jauniešiem, nodrošinot aprūpi, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un atbalstu jauniešiem, kuri ir nonākuši narkotisko vielu atkarībā. Šobrīd saskaramies ar situāciju, ka mūsu valstī praktiski netiek nodrošināta nepilngadīgo ārstēšana un rehabilitācija no narkotisko vielu atkarības. Uzskatām, ka tas ir bērnu tiesību uz veselību un dzīvību pārkāpums, kas atstāj būtiskas sekas uz visu sabiedrību kopumā.
Vēršamies pie Jums, jo iepriekšējie centieni risināt problēmu, kas būtiski skar mūsu bērnu un jauniešu fizisko un mentālo veselību, dažādos valsts politikas veidotāju, izpildvaras un tiesību aizsardzības institūciju līmeņos līdz šim nav devuši rezultātus.
Uzskatām, ka valstī ir izveidojusies ārkārtas situācija – gan policija, gan mediķi ziņo, ka aizvien vairāk bērni un jaunieši lieto un pārdozē narkotikās vielas. Narkotisko vielu lietošana skolēnu un jauniešu vidū ir plaši izplatīta un Latvijas rādītāji pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.[1]
Saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieces Māras Dīriņas sniegto informāciju, mediķi ir novērojuši narkotisko vielu lietotāju skaita strauju pieaugumu. Šogad katru diennakti tiek saņemti astoņi izsaukumi par pārdozēšanu un gada pirmo divu mēnešu laikā jau divi jaunieši bija miruši (nav datu par jauniešiem, kas ir saindējušies no nezināmas vielas, kas varēja būt narkotiskā viela).[2]
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā pauž uzskatu, ka iemesls pārdozēšanas gadījumu skaita pieaugumam ir popularitāti guvušie jaunie sintētiskie nitazēnu grupas opioīdi, kuru iedarbība uz cilvēka organismu ir īpaši spēcīga. Atkarības veidošanās potenciāls ir tāds pats kā morfīna gadījumā, bet viela ir 100 reižu spēcīgāka nekā morfīns. Tādēļ tai ir ļoti liels pārdozēšanas risks, jo īpaši tamdēļ, ka ne vienmēr atkarīgais zina, ko tieši viņš lieto, un kas ir nelegāli iegādātās vielas sastāvā.[3]
Mediķu sniegto informāciju ilustrē vairākkārtējas situācijas, kuras vērojamas sociālās aprūpes iestāžu darbā. Piemēram, 08.03.2023. iestājās nāve vienam no Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienībā “Ezermala” dzīvojošajiem jauniešiem. Jaunieti mediķiem neizdevās glābt pat pēc ilgstošiem reanimācijas pasākumiem. Atbilstoši ekspertīzes slēdzienam – saindēšanās no nezināmas vielas, taču nav noslēpums, ka jaunietis lietoja narkotiskās vielas. Struktūrvienības “Ezermala” darbinieki, cerot uz atbalstu un palīdzību, par jaunieša atkarības problēmām, iespējamu narkotisko vielu iegādi un izplatīšanu, bija informējuši Valsts policiju (t.sk. lūdzot nodrošināt kinologu ar suni struktūrvienībā), Rīgas pašvaldības policiju, Rīgas bāriņtiesu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, narkologu, atkarību lietu speciālistu, kā arī ārstniecības iestādes, taču neviena no iesaistītajām pusēm nevarēja nodrošināt palīdzību jaunietim, kurš atsakās no ārstēšanas un/vai rehabilitācijas.
Līdzīga pieredze ir arī Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas darbiniekiem, kuri nodrošina aprūpi SOS ģimenēs, jo īpaši jauniešu un pusaudžu mājās Valmierā un Jelgavā. Darbiniekiem nākas bezpalīdzībā un izmisumā novērot, kā pusaudži beidz kopā savu veselību, nereti atrodoties uz dzīvības un nāves sliekšņa, jo nav reālas iespējas nošķirt pusaudzi no vides, kas viņu ievelk dzīvību apdraudošās atkarībās, kā arī nav pieejamas ārstēšanas iespējas jaunietim, kurš, mokoties ar abstinences simptomiem, labprātīgi nepiekrīt ārstēšanas procesam.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas 6. pantā noteikts, ka ikvienam bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvību. Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu ikviena bērna izdzīvošanu un attīstību.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – BTAL) 49. panta trešajā daļā noteikts, ka bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi. Gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišana.
Ministru kabineta 11.08.2020. noteikumi Nr. 509 “Kārtība, kādā no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgas personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus” 3. punktā noteikts, ka Valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt dzīvesvietā (konsultāciju veidā) vai institūcijā, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Pakalpojuma ilgums dzīvesvietā ir līdz 180 dienām. Pakalpojuma ilgums institūcijā ir līdz 12 mēnešiem.
Ministru kabineta 16.12.2003. noteikumu Nr. 726 “Kārtība, kādā veicama obligātā ārstēšana bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, un kārtība, kādā sociālās korekcijas izglītības iestādēs bērniem nodrošināma obligātā ārstēšana no alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības”5. punktā noteikts, ka narkoloģisko palīdzību sniedz tikai ar bērna un vismaz viena no viņa vecākiem, aizbildņa vai bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanu. Savukārt 6. punktā ir noteikts, ka narkoloģisko palīdzību bez bērna un vismaz viena no viņa vecākiem, aizbildņa vai bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanas var sniegt tikai gadījumos, ja bērnam ir smaga alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu intoksikācija un ir apdraudēta viņa dzīvība vai viņam ir sākušies psihiski traucējumi, kuru dēļ viņš ar savu rīcību apdraud sevi, tuviniekus vai citas personas.
Bāriņtiesu likuma 23. panta 1.2 daļā noteikts, ka, ja bērns vai viņa likumiskais pārstāvis nepiekrīt bērna, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ vai kurš cietis no vardarbības, obligātai ārstēšanai vai sociālajai rehabilitācijai, vai nepamatoti vēlas to pārtraukt, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, ja tas nepieciešams bērna interešu aizsardzībai, vienpersoniski pieņem lēmumu par bērna obligāto ārstēšanu vai sociālās rehabilitācijas saņemšanu.
Neskatoties uz katastrofālo situāciju, BTAL 49. panta trešajā daļā noteiktā kārtība par obligāto ārstēšanu un sociālo rehabilitāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā netiek nodrošināta, jo Latvijā nav nevienas iestādes, kas nodrošinātu obligāti noteikto ārstēšanu. Līdz ar to nav mehānisma, kā nodrošināt narkoloģisko palīdzību bez bērna piekrišanas.
VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kura līdz 2020. gadam sniedza stacionāros narkoloģiskās palīdzības un rehabilitācijas pakalpojumus bērniem un pusaudžiem, tostarp obligāto narkoloģisko palīdzību pēc bāriņtiesas lēmuma. Šobrīd šī ārstniecības iestāde nodrošina tikai vienu posmu nepieciešamajā pakalpojumu ķēdē – motivācijas programmu “Pusaudžu narkoloģiskā motivācijas programma”, kas ir paredzēta pusaudžiem atkarības vielu eksperimentālajā posmā, kad veidojas psiholoģiskā un fiziskā atkarība. Turklāt programmā ir pieejamas tikai 5 vietas. Uzņemtie jaunieši var brīvi pamest iestādi, ja nevēlas vairs turpināt ārstēšanos, jo netiek nodrošināta obligāta ārstēšana. Tā nav paredzēta nemotivētiem jauniešiem, kuri klaiņo un izvairās no ārstēšanas.
Bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, ir nepieciešama obligāta piespiedu narkoloģiskā palīdzība un sociāla rehabilitācija slēgtā iestādē, lai šajā laikā narkotiskas vielas viņam nebūtu pieejamas.
Ņemot vērā ārstēšanas iespējas, šobrīd bāriņtiesas pieņemtie lēmumi par obligāto ārstēšanu nevar tikt īstenoti bez bērna piekrišanas, tādejādi zaudējot likumdevēja paredzēto nozīmi. Arī gadījumos, ja ir pamats uzskatīt, ka ir apdraudēta jaunieša dzīvība, viņš var atteikties no palīdzības, un līdz ar to netiek nodrošinātas katram bērnam kā brieduma trūkuma dēļ īpaši aizsargājamai personai noteiktās neatņemamās tiesības uz dzīvību un attīstību. Tādejādi, bērniem, kuri lieto narkotiskās vielas, apdraudot paši sevi, savu veselību un dzīvību, BTAL 48. panta piektā daļa un 49. panta trešā daļa spēkā esošajā redakcijā nav izpildāmas, jo valsts nav nodrošinājusi nepieciešamo pakalpojumu pieejamību.
Bērni un jaunieši, kuri lieto narkotikas, nevar gaidīt, kad valsts pēc kādiem gadiem, darba grupām, apspriešanām, atvērs kādu iestādi, viņiem obligāta ārstēšana un rehabilitācija nepieciešama tagad.
Šobrīd nedz vecāki, nedz aprūpes iestāžu darbinieki nevar ierobežot bērna brīvību, savukārt vārdisks aizliegums atkarīgiem jauniešiem neko nenozīmē. Nav iespējams veidot attiecības un disciplinēt cilvēku, kas ir narkotisko vielu ietekmē. Atkarība nav saistīta ar rakstura vai gribas vājumu, tā ir ilgstoši dažādu faktoru ietekmē attīstījusies slimība,[4]kuru nepieciešams ārstēt.
Līdz ar to valsts rīcība un attieksme šobrīd pielīdzināma bezatbildīgam vecākam, kas nevis atrauj bērnu no skriešanas zem riteņiem braucošai mašīnai, bet ļauj to darīt, filozofējot par to, ka nav zināms bērna viedoklis un viņam ir tiesības brīvi pārvietoties, kur vien vēlas.
Jāatzīmē arī graujošie blakusefekti, kas pavada pusaudžu un jauniešu grimšanu atkarībā – gan uzvedības traucējumi, kas nereti būtiski pārkāpj apkārtesošo cilvēku tiesības, gan vardarbīga uzvedība un iesaistīšanās krimināli sodāmā rīcībā, kas nereti beidzas ar ieslodzījumu, gan arī negatīvā ietekme uz citiem bērniem un jauniešiem, kas tiek iesaistīti krimināli sodāmās aktivitātēs. Daudzreiz šīs sabiedrību apdraudošās sekas neiestātos, ja bērna un jaunieša destruktīvā rīcība savlaicīgi tiktu ierobežota.
Vēršam arī uzmanību, ka neskatoties uz iepriekš aprakstīto ārkārtējo situāciju pakalpojumu bērniem ar atkarības problēmām jomā, kā arī normatīvajā regulējumā iekļauto prasību valsts budžetā atvēlēt līdzekļus bērnu narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu atkarības obligātajai ārstēšanai un sociālajai rehabilitācijai, 2024. gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos nav vairs iekļauti pakalpojumi bērniem ar atkarību un uzvedības traucējumiem, kas bija viens no Labklājības ministrijas budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023. – 2025. gadam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām Jūs:
- iesaistīties normatīvajā regulējumā noteiktā valsts pienākuma nodrošināt bērnu narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu atkarības obligātās ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību aktualizēšanā valsts pārvaldes atbildīgajās iestādēs, kā arī kritiskās situācijas risināšanā;
- nepieciešamības gadījumā izstrādāt jaunu Latvijas Republikas normatīvo aktu regulējumu, lai bērniem tiktu nodrošināta tūlītēja narkoloģiska palīdzība, obligāta ārstēšana un/vai sociālā rehabilitācija no narkotiskām vielām;
- paredzēt kā vienu no budžeta prioritātēm līdzekļus atkarīgo jauniešu ārstēšanai un rehabilitācijai.
Lūdzam turpmākai saziņai sazināties ar Latvijas Bērnu labklājības tīklu. E-pasts – [email protected]
Patiesā cieņā
• Latvijas Bērnu labklājības tīkls
• Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrs
• Biedrība “Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija”
• Nodibinājums “Centrs Dardedze”
• Biedrība “Azote”
• Biedrība “Reach for Change Latvia”
• Biedrība “Mediācijas telpa”
• Biedrība “Profesionālo audžuģimeņu apvienība “Terēze””
• Biedrība “Latvijas Kristīgā alianse bāreņiem”
• Biedrība “Zvannieku mājas”
• Nodibinājuma “Caritas Latvija” struktūrvienība “Grašu bērnu ciemats”
• Biedrība “Alianse Latvija bez bāreņiem”
• Biedrība “Latvijas Autisma apvienība”
• Latvijas Audžuģimeņu biedrība
• Ieva Skubiņa
• Karina Ploka
[1]Par Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gada. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/336736-par-profilakses-pasakumu-un-veselibas-aprupes-pakalpojumu-uzlabosanas-planu-alkoholisko-dzerienu-un-narkotisko-vielu-lietosanas.
[2]Neatliekamās palīdzības mediķi redz narkomānu un viņu mirstības strauju pieaugumu. Pieejams: https://bnn.lv/neatliekamas-palidzibas-mediki-redz-narkomanu-un-vinu-mirstibas-strauju-pieaugumu-13740.
[3]https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/neatliekamas-palidzibas-mediki-novero-narkotisko-vielu-lietotaju-skaita-strauju-pieaugumu-14296138.
[4]https://www.talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-01/86_Atkaribas%20indentificesana%20unisa_intervence.pdf.
Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Ierakstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai Latvijas Bērnu Labklājības Tīkls uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.