Latvijas Bērnu labklājības tīkls 2017. gadā veicis pētījumu par bērnu labsajūtu Baltijas valstīs, kas parāda, ka vairāk kā puse, Lietuvā – pat 65% bērnu novērtē, ka bieži vai vienmēr skolā jūtas pārslogoti un noguruši un ka ir pārāk daudz mājasdarbu. Tāpat tikai nedaudz vairāk kā pusei bērnu, Latvijā 50 %, Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 60 % un 57 %, patīk iet uz skolu, pie kam, pieaugot bērnu vecumam, mazinās bērnu vēlme iet uz skolu. Dati arī liecina, ka Baltijas valstīs daudzi bērni ikdienā saskaras ar aizskaršanu un pazemošanu; 15-gadīgo bērnu vidū Lietuvā un Igaunijā katrs 10 un Latvijā pat katrs 5 bērns ikdienā saskaras ar šādu situāciju, savukārt 11-gadīgo vidū šie rādītāji ir vēl augstāki.
Bērnu atbildes liecina, ka vispozitīvāk bērni jūtas attiecībā uz ģimenes vidi, kā arī mājokļa vidi, savukārt salīdzinoši zemāk vērtē skolas vidi un ģimenes materiālo stāvokli. Bērnu subjektīvās labsajūtas vispārīgie novērtējumi visās trijās valstīs ir aptuveni vienādi – vidējais apmierinātības ar dzīvi rādītājs ir 7,7-7,9 punktu līmenī (10 punktu skalā). Novērojams gan, ka pieaugot vecumam, bērnu apmierinātība ar dzīvi samazinās, īpaši izteikti meiteņu vidū.
Vairāk kā trešdaļa bērnu bieži vai vienmēr jūtas satraukti (LV-33%, EE-34%, LT- 45%) un nomākti – viena ceturtdaļa Latvijā un Igaunijā un gandrīz 40% Lietuvā. Vismaz ceturtdaļa bērnu LV un EE jūtas vientuļi, Lietuvā pat 35%, turklāt palielinoties vecumam, vientulības sajūta pieaug. Interesanti, ka gandrīz puse bērnu bieži vai vienmēr jūtas garlaikoti – Igaunijā-47%, Latvijā-40% un Lietuvā 36%.
Bērnu pašvērtējumi par labsajūtu un piedzīvotām dažādām emocijām ikdienā rāda, ka vislaimīgākie bērni jūtas Igaunijā (89% apgalvo, ka ir laimīgi bieži vai vienmēr), kamēr Lietuvā un Latvijā laimīgo bērnu īpatsvars ir vienāds (80%).
Jautāti par būtiskākajām problēmām savā pilsētā vai pagastā, Latvijā bērni kā galveno problēmu (21 % ) minēja personīgās problēmas un attiecības ar ģimeni un draugiem, kā nākamās būtiskākās tika minētas attiecības ar skolasbiedriem, smēķēšana un alkohola lietošana. Igaunijā savukārt bērni kā būtiskāko minēja problēmu interesanti pavadīt brīvo laiku (24 %), drošības jautājumu, vardarbību, noziegumus, pāridarīšanu skolā (17%) un smēķēšanu (13 %). Lietuvā bērni visbiežāk minējuši drošības jautājumus, vardarbību, noziegumus un pāridarīšanu skolā (22%), minot arī, ka ir maz iespēju labi pavadīt brīvo laiku un nav ko darīt (15%) un smēķēšanu, alkoholismu. (13 %)
IZGLĪTĪBA UN SKOLA
Izglītības rādītāju ziņā Baltijas valstis ir visai atšķirīgas. Lietuvai raksturīgs zems pamatskolas vecumā skolu pametušo īpatsvars un augstākais skolotāju-skolēnu attiecības īpatsvars, tai pat laikā zemākie mācību sekmju vispārīgie rādītāji. Savukārt Igaunijā ir augstākie skolu pametušo bērnu rādītāji un arī augstākie skolēnu sekmīguma rādītāji un zemākais skolotāju-skolēnu attiecības īpatsvars. Latvijas rādītāji ir pa vidu starp Lietuvu un Igauniju.
Latvijā ir visaugstākais to bērnu skaits, kas teikuši, ka nezina, kur vērsties pēc palīdzības, ja skolā rodas kādas problēmas (LV-34%, LT-31%, EE-26%).
Kopumā novērojams, ka aptuveni 20-25 % bērnu skolā saskaras ar kādām problēmām vai kopumā nejūtas labi skolā.
Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums par skolēnu labsajūtu apstiprina bērnu negatīvās izjūtas un stresu skolā- 59% skolēnu apgalvo, ka regulāri izjūt lielu satraukumu saistībā ar pārbaudes darbiem, 66% apgalvo, ka ļoti pārdzīvo sliktas sekmes, savukārt vairāk nekā puse – 55% – apliecina, ka jūt lielu stresu pat apzinoties, ka gaidāmajam pārbaudes darbam ir adekvāti sagatavoti.
DZĪVESVIETA UN VIDE
Kā negatīvs aspekts dzīves vides kontekstā iezīmējas fakts, ka aptuveni 1/3 bērnu novērtē, ka viņiem nav pietiekami laika saviem vaļaspriekiem un brīvā laika aktivitātēm. Šis rādītājs lielā mērā korelē ar iepriekšminētajiem novērtējumiem par pārslodzi skolā un pārāk lielo mājasdarbu apjomu.
Attiecībā uz dzīvesvietu un vidi, kopējie subjektīvie vērtējumi gan ir izteikti pozitīvi – absolūtais vairākums bērnu ir apmierināti ar savu mājokli un dzīves vidi. Tomēr Latvijā bērni vairāk kā abās pārējās valstīs jūtas nedroši savā apkārtnē (LV-12%, EE-4%, LT-6%). Latvijā laukos dzīvojošie bērni izteikti biežāk novērtē, ka savā apkārtnē vienmēr jūtas droši (92%, Rīgā – 82%).
ĢIMENE UN VIENAUDŽI
Visās trīs Baltijas valstīs bērni ir izteikti apmierināti ar palīdzību un atbalstu, ko sniedz ģimene un draugi. Tomēr bērnu atbildes liecina, ka Latvijā un Lietuvā biežāk nekā Igaunijā vecāki bērnus iepļaukā, ja izdarīts kas slikts (EE-3%, LV-10%, LT-9%). Latvijā tieši Rīgā bērni izteikti biežāk apgalvojuši, ka vecāki viņus iepļaukā (20%, laukos – 4%, citur – 9%).
Tāpat novērojams, ka Lietuvā un Latvijā ir salīdzinoši liels to bērnu īpatsvars, kuri novērtē, ka viņiem nav pietiekami draugu un paziņu, ar kuriem pavadīt laiku. Ja Igaunijā šādu bērnu ir tikai 18%, tad Latvijā 25% un Lietuvā 28%.
Aptuveni katrs desmitais bērns Latvijā un katrs piektais Lietuvā arī atzīst, ka viņam ir sliktas attiecības ar saviem vienaudžiem (Igaunijā – tikai 7%).
Starptautiskos salīdzinājumos arī novērojams, ka Latvijā ir viens no zemākajiem rādītājiem starp visām valstīm bērnu novērtējumos par to, vai viņi jūt ģimenes un vienaudžu atbalstu ikdienā (Datu avots-Pasaules Veselības Organizācija).
VESELĪBA UN RISKA UZVEDĪBA
Veselība un riska uzvedība ir tās jomas, kurās Baltijas valstīm atsevišķos aspektos ir vieni no sliktākajiem rādītājiem starptautiskos salīdzinājumos, kas šo jomu ļauj iezīmēt kā vienu no būtiskākajām bērnu attīstības kontekstā.
Trīs Baltijas valstis ir tās, kurām ir viens no augtākajiem smēķējošo bērnu īpatsvars, augsts bērnu un jauniešu mirstības rādītājs (tai skaitā ceļu satiksmes negadījumos), augsts traumu gūšanas rādītājs.
Aptuveni katrs otrais zēns un 40% meiteņu Baltijas valstīs smēķēt sākuši pirms 13 gadu vecuma, un tas ir augstākais rādītājs starp visām valstīm. Arī bērni savās atbildēs par problēmām, kuras saskata savā pilsētā vai pagastā, bieži minējuši smēķēšanu un alkoholismu.
Lai gan kopējie subjektīvie veselības pašnovērtējumi ir izteikti pozitīvi, Latvijā ir augstākais tādu bērnu rādītājs, kuri savu veselību vērtē kā sliktu vai drīzāk sliktu (vidēji 17% 11-gadīgo vidū un 25% – 15-gadīgo vidū, pie tam 15-gadīgo meiteņu vidū šis rādītājs ir izteikti augsts – 38%).
Vairāk kā puse bērnu arī apgalvo, ka bieži vai vienmēr jūtas noguruši, savukārt Latvijā izteikti zems ir to bērnu īpatsvars, kuri novērtē, ka viņiem ir pietiekami laika, lai izgulētos (52%).
MATERIĀLĀ LABKLĀJĪBA
Zem nabadzības sliekšņa dzīvojošo bērnu līdz 6 gadu vecumam rādītājs Igaunijā un Latvijā ir līdzīgs – aptuveni 20% -, kamēr Lietuvā – nedaudz augstāks – 24%. Savukārt vecuma grupā līdz 16 gadiem zem nabadzības sliekšņa Igaunijā dzīvo 19%, Latvijā 22%, bet Lietuvā – 28% bērnu.
Būtiski atšķiras mājsaimniecību ar bērniem materiālā stāvokļa pašnovērtējumi – ja Igaunijā tikai 14% mājsaimniecību novērtē, ka tām ir “grūti savilkt galus”, tad Lietuvā šis rādītājs ir 28%, bet Latvijā – 38%. Īpaši nelabvēlīgā situācijā ir vientuļo vecāku mājsaimniecības, kur šie rādītāji ir attiecīgi 56% Latvijā, 44% Lietuvā un 26% Igaunijā.
Neskatoties uz to, ka aptuveni 20 -25 % bērnu saskaras ar kādiem no materiālās nenodrošinātības apstākļiem, bērnu subjektīvie pašvērtējumi ir izteikti pozitīvi, novērtējot savas ģimenes materiālo stāvokli – Lietuvā 8,1, Latvijā 7,6, Igaunijā 7,3.
Interesanti, ka Rīgā bērni retāk novērtē, ka viņiem vienmēr pietiek kabatas nauda (Rīgā-59%, laukos – 76%).
Šis bija pirmais šāda veida pētījums Latvijā par bērnu labsajūtu un tajā tika aptaujāti vairāk kā 1500 bērni vecumā no 10 līdz 17 gadiem par viņu labsajūtai svarīgākajām jomām un dzīves vidēm. Papildus bērnu subjektīvajiem vērtējumiem tika apkopoti statistikas dati, kas ļāva novērtēt, vai un kādā mērā pastāv kopsakarība starp objektīvo situāciju, piemēram, veselības rādītājiem, izglītības un materiālās nodrošinātības rādītājiem un to, kā paši bērni novērtē savu situāciju un kopējo labsajūtu.
Pētījuma kopsavilkums- Bernu_labklajiba_Baltija_kopsavilkums
Prezentācija– Bernu labsajutas petijums
Pētījumu līdzfinansē Ziemeļu ministru padome.