Šobrīd sabiedriskai apspriešanai pieejams “Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību”. Ziņojumu skatīt Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
Biedrība “Latvijas Bērnu labklājības tīkls” un tās biedri ir iepazinušies ar Latvijas Izglītības ministrijas sagatavoto ziņojumu un sniegusi sekojošus komentārus:
1. Šobrīd Ziņojuma tekstā lielākoties tiek runāts tieši par fizisku un emocionālu vardarbību, lai gan arī seksuāla rakstura pāridarījumi skolas vidē ir izplatīti. Nepieciešams visā Ziņojuma tekstā runāt par vardarbību skolas vidē, kas ietver trīs vardarbības veidus: fizisku, emocionālu un seksuālu vardarbību.
2. Ziņojuma 1.2.sadaļā “Vardarbības veidi, kas attiecināmi uz izglītības vidi” aicinām kā vardarbības veidu izdalīt un raksturot arī vardarbību pret izglītojamo no pedagogu vai citu izglītības iestādes darbinieku puses.
3. Izglītības likuma 51. pants nosaka pedagoga pienākumus izglītošanas procesā, kas cita starpā ietver izglītojamā atbildīgas attieksmes veidošanu pret sevi un citiem, kā arī audzināšanu par krietnu, godprātīgu un atbildīgu cilvēku. Projekts “Skola 2030” paredz, ka audzināšanas darbs izglītības iestādē caurvij visus mācību priekšmetus un visiem mācību priekšmetu skolotājiem jāveic arī audzināšanas darbs. Aicinām Ziņojumā iekļaut nepieciešamību iedzīvināt skolotāju darbā un paredzēt pedagoga profesijas standartā izglītojamo audzināšanu tai skaitā izglītojamo savstarpējo attiecību veidošanu, uzturēšanu un konfliktu risināšanas prasmju pilnveidošanu kā pedagogu atbildību.
4. Konceptuālajā Ziņojumā “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai” (PKC, 2019) secināts, ka pedagogiem, tai skaitā vispārizglītojošās skolās, trūkst zināšanu psiholoģijā, trūkst praktisku nodarbību prasmju pilnveidei, un līdz ar to pedagogi ne vienmēr savlaicīgi spēj identificēt izglītojamā uzvedības problēmu iemeslus, un piemeklēt tiem atbilstošus risinājumus. Pedagogiem trūkst arī zināšanu un kompetences, kā veidot sadarbību un komunicēt ar vecākiem, īpaši kā risināt konfliktsituācijas. Aicinām Ziņojumā iekļaut nepieciešamību pārskatīt un pilnveidot Pedagoga profesijas standartu, paplašinot pedagoga kompetenci ar jautājumiem, kas skar vardarbības identificēšanu un novēršanu izglītības vidē, fiziski un emocionāli drošas vides veidošanu izglītojamajiem, sociāli emocionālās kompetences attīstīšanu, klasvadību, konfliktsituāciju risināšanu un disciplinēšanu.
5. Ziņojumā pieminēts, ka Izglītības likumā nepieciešams noteikt: izglītības iestādei ir tiesības no ārstniecības iestādes, sociālā dienesta vai iepriekšējās izglītības iestādes saņemt informāciju par izglītojamā veselību, uzvedību un citiem apstākļiem, kuriem ir nozīmē izglītības procesā. Aicinām atteikties no šī priekšlikuma, jo:
5.1. Jau šobrīd Izglītības likums uzliek vecākam par pienākumu informēt skolu par izglītojamā veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.
5.2. Jau šobrīd ģimenes ārsts informē skolu par izglītojamā veselības aspektiem, kas skolai būtu jāzina.
5.3. Pieredze liecina, ka skolu personālam pašlaik nav nepieciešamās kompetences atbilstoši interpretēt izglītojamo veselības datus un pielietot tos preventīviem mērķiem, kas rada izglītojamo stigmatizācijas un diskriminācijas riskus. Izglītības iestāde neko neiegūst, ja uzzina izglītojamā diagnozes kodu (izglītības iestādē nav klīnisko speciālistu, kas ar šo informāciju būtu spējīgi jēgpilni strādāt).
5.4.No personas datu apstrādes aspekta šāda apjoma īpašās kategorijas datu (veselības dati ir īpašās kategorijas dati, kuru apstrādei ir būtiski ierobežojumi) nonākšana skolas personāla rīcība ir vērtējama kā nesamērīgs izglītojamā privātuma aizskārums.
5.5. Minētais priekšlikums rada riskus, ka vecāki nevērsīsies pie ārsta, lai izvairītos no diagnozes vai sociālā dienesta redzeslokā esošas ģimenes uzliktā “zīmoga” izglītojamajam un izraisītajiem aizspriedumiem, tādējādi var tikt būtiski ietekmēta un aizkavēta izglītojamā iespēja saņemt medicīnisku un/vai sociālu palīdzību.
6. Aicinām noteikt skaidru kārtību, kādos gadījumos un kādā veidā tiek veidota sadarbība un informācijas aprite starp ārstniecības iestādēm, sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, tiesībsargājošajām iestādēm un izglītības iestādēm, tai skaitā pašvaldību sadarbības grupu ietvaros konkrētu gadījumu risināšanai. Aicinām arī apsvērt iespēju ieviest skolas un vecāku sadarbības koordinatora funkciju un definēt tās lomu – noteikt konkrētu atbildīgo skolas koordinatoru vecāka un skolas sadarbībai, kas varētu būt gan kā mediators, gan izglītojamā interešu pārstāvis – to varētu atrisināt, piemēram, palielinot sociālo pedagogu vai psihologu minimālās slodzes.
7. Aicinām Ziņojuma sadaļā “Nepieciešamie risinājumi” paredzēt, ka normatīvajos aktos, piemēram, “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, nosakāms, ka katrā skolā jābūt šādiem vardarbības prevencijas elementiem, vienlaikus nodrošinot katrai skolai pieejamu atbalsta un uzraudzības mehānismu to reālai iedzīvināšanai:
7.1. Drošas vides veicināšanas komanda.
7.2. Regulāri izglītojoši pasākumu personālam, skolēniem un vecākiem.
7.3. Skaidri vardarbības atpazīšanas, ziņošanas un reaģēšanas algoritmi (tai skaitā gadījumiem, kad skolas personālam vai skolēniem kļūst zināms par vardarbību, ko izglītojamais piedzīvo ģimenē vai tiešsaistē).
7.4. Atbalsta aktivitāšu un intervenču algoritmi, atbildība par gadījuma vadību, kā arī to efektivitātes izvērtēšanas kārtība vardarbības gadījumiem.
7.5. Vardarbības gadījumu uzskaites sistēma.
8. Aicinām iekļaut Ziņojumā pieminētos labvēlīgas skolas vides kritērijus skolu akreditācijas sistēmā.
9. Ziņojuma tekstā atspoguļotas vairākas problēmas, kuras dokumenta noslēgumā neparādās pie noslēgumā lasāmā darbības plāna ar atbildīgajiem un termiņiem:
9.1. Kā tiks uzlabota skolu sadarbība ar pašvaldības sadarbības grupām vardarbības novēršanā? Kā tas tiks izvērtēts, kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.2. Vai drošas vides veicināšanas komandu izveide, Bērnu aizsardzības politikas un Bērnu līdzdalības stratēģijas izveide būs skolās obligāta? Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.3. Kā tiks uzlabota situācija attiecībā uz atbalsta personāla nodrošinājumu skolās? Aicinām plānā ietvert punktu par sociālo pedagogu izglītības programmām universitātēs, atbalsta speciālistu resursu stiprināšanu un skaita/slodžu palielināšanu skolā, apmācības atbalsta speciālistiem ar uzvedības traucējumiem saistītu metodiku apguvē un pielietošanā (individuālie uzvedības korekcijas plāni, uzvedības analīze, kognitīvi biheiviorālā terapija). Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.4. Kur tiks noteikts, ka pašvaldību izglītības attīstības stratēģijā ir iekļaujama sadaļa par vardarbības mazināšanu izglītības iestādēs t.sk. identificējot šī mērķa sasniegšanai nepieciešamo atbalsta personālu un citus resursus, atbalstu pedagogiem u.tml.? Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.5. Kā plānots nodrošināt un no kādiem finanšu līdzekļiem finansēt obligātās supervīzijas pedagogiem? Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.6. Kurā normatīvajā aktā plānots noteikt izglītojamo līdzdalību dažādu izglītības iestādes iekšējo noteikumu veidošanā, jo īpaši Iekšējās kārtības noteikumu veidošanā? Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.7 Kādā veidā tiks nodrošināta mediācijas ieviešana skolu vidē, t.sk. vienaudžu mediācija. Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
10. Ziņojuma noslēguma nodaļā “Nepieciešamie risinājumi” aicinām izskatīt iespēju saīsināt izpildes termiņus šādām “Metodiskais darbs un atbalsta mehānismi” sadaļas plānotajām aktivitātēm:
10.1. Aktivitātei “Ievērojot IZM veikto pieejamo rīku un atbalsta pasākumu vardarbības mazināšanas jomā kartējumu, papildināt vienu no esošajām mācību un metodisko materiālu resursu vietnēm, lai izglītības iestādēm un pedagogiem būtu pieejama informācija par ikdienas darbā izmantojamiem rīkiem un atbalsta veidiem atbilstoši izglītojamo vecumposmam un problemātikai”, nosakot termiņu līdz 31.05.2024. (Ziņojumā noteiktais termiņš – 31.12.2025.), ņemot vērā, ka Ziņojumā paredzētais pieejamo rīku un atbalsta pasākumu kartēšanas termiņš ir 31.12.2023.
10.2. Aktivitātei “Izveidot paraugu izglītības iestādēm – iekšējās kārtības noteikumi, t.sk. noteikumi vieglajā valodā (bērniem draudzīgā valodā)”, nosakot termiņu līdz 31.12.2023. (Ziņojumā noteiktais termiņš – 31.12.2024.).
10.3. Aktivitātei “Izstrādāt izmērāmus labvēlīgas skolas vides kritērijus, kuru ievērošana var pozitīvi ietekmēt arī situāciju emocionālās un fiziskās vardarbības jomā, izmantojot visas skolas pieeju. Šis jautājums, tostarp, jārisina Ziņojumā par iekļaujošu izglītību”, nosakot termiņu līdz 31.12.2024. (Ziņojumā noteiktais termiņš – 31.12.2026.).
11. Ziņojumā divās vietās (44. un 46.lapa) pieminēta “Centrs Dardedze” programma “Drosme draudzēties” – informējam, ka organizācija šo programmu vairs nepiedāvā, tāpēc aicinām šo informāciju izņemt no Ziņojuma.
12. Ziņojumā lasāms, ka “Centrs Dardedze” ir uzsācis darbu pie projekta “ECLIPS” (44.lapa). Projekts šobrīd ir noslēgts, un ir publiski pieejamas vadlīnijas agrīnai vardarbības atpazīšanai, atbalsta piesaistei un traumas izpratnē balstītai aprūpei darbā ar bērniem līdz 3 gadu vecumam.
