6.-7.septembrī Viļņā notika pirmā partneru tikšanās Ziemeļu Ministru padomes līdzfinansētā projekta “Bērnu labklājība Baltijā” ietvaros, kuras laikā kopīgi diskutējām par indikatoru izveidi, pieredzi pirmo bērnu fokusa grupu organizēšanā un Baltijas sadarbības platformas izveidi.
Šajā projektā īpaša vieta ir atvēlēta sarunām ar bērniem un jauniešiem (10-17 gadu veci) no dažādām mērķa grupām- tai skaitā bērni no ārpusģimenes aprūpes, sociālā riska ģimenēm, bērni ar īpašām vajadzībām. Fokusa grupās tika noskaidrots bērnu viedoklis par to, kā viņi jūtas, kuras ir dzīves jomas, kurās viņi jūtas labi jeb slikti, ko viņi vēlētos mainīt, ar ko ir neapmierināti- gan ģimenē, gan skolā, gan brīvajā laikā.
Jomas, kuras bērnus un jauniešus satrauc- skola, ģimene, emocionālās drošības jautājumi.
Skolās bērnus uztrauc gan praktiski jautājumi- agrā celšanās, daudz mājas darbu, kontroldarbi; gan attiecības- savā starpā un ar skolotājiem. Par svarīgāko savā dzīvē daudzi uzskata laimīgu ģimeni, arī lielākie sapņi ir saistīti pārsvarā ar ģimeni. Jauniešiem būtiskāki ir ar personisko attīstību saistītie jautājumi – mācības ārzemēs, ceļošana, pieredzes paplašināšana. Bērni, kas pakļauti atstumtības riskam skatās uz dzīvi praktiskāk, pragmatiskā kun viņu sapņi par nākotni ir daudz piezemētāki. Šiem bērniem ir grūti pateikt, ko vēlētos mainīt savās dzīvēs, jo viņiem vairāk nākas domāt par ikdienas sadzīvi un “izdzīvošanu” skolā, ģimenē un kopumā sabiedrībā.
Baltijā bērnu viedoklis reti tiek prasīts un uzklausīts. Bērni intervijās izrādīja pārsteigumu, ka kādam viņu viedoklis patiešām ir interesants. Sākotnēji ir neuzticēšanās, jo lielai daļai no viņiem viedoklis nav prasīts. Latvijā runājot ar jauniešiem, diemžēl, izskanēja kopējā sajūta- nav ticības, ka viņu viedoklis kaut ko var mainīt, ka tiks ņemts vērā, jo ikdienā skolā caur aptaujām regulāri tiek jautāts viedoklis, bet pēc tam nekas neseko- ne atgriezeniskā saikne, ne arī kāds plāns, kā norādītās problēmas tiks risinātas. Jūtamas arī bailes teikt, ko patiešām jūt un domā, jo ir negatīva pieredze, kas var sekot- piemēram, attiecību pasliktināšanās no skolotājiem.
Viļņā tikāmies ar Tiesībsarga pārstāvjiem, kuri uzsvēra šī projekta nozīmīgumu, īpaši izceļot pašu bērnu iesaistes lielo vērtību. Šobrīd trūkt informācija par pašu bērnu sajūtām un viedokli, pārsvarā tiek izmantota statistika un institūciju (profesionāļu) viedoklis par tēmām. Bērnu iesaiste ir būtisks solis ikvienam, kurš strādā ar bērniem, to paredz ANO bērnu tiesību konvencija. Bērnu fokusa grupu pieredze rāda, ka daudz vēl ir jāstrādā, lai bērnu iesaiste patiesi un jēgpilni tiktu īstenota dzīvē. Lai tas nav kārtējais “formālais ķeksis”, bet viedoklis tiktu uzklausīts, respektēts un ar to kvalitatīvi strādātu tālāk.
Šobrīd notiek bērnu labsajūtas/labklājības indikatoru izstrāde, ņemot vērā gan jau eksistējošo ārvalstu praksi un veiktos pētījumus, gan projekta ietvaros iesaistīto ekspertu redzējumu un pašu bērnu/jauniešu viedokli. Bērnu labsajūta tiks mērīta dažādās jomās ( izglītība un skola, materiālā labklājība, mājas un apkārtējā vide, ģimene un vienaudži, veselība ) un arī sastāvēs no divām daļām- objektīvajiem, t.i. statistikas datiem un subjektīvais datiem, kas atspoguļo bērnu pašvērtējumu par dažādajām jomām. Indikatori tiks izstrādāti līdz gada beigām, lai pēc jaunā gada veiktu pilotpētījumu/bērnu aptauju.
Ja kādam ir interese iesaistīties šajā projektā kā ekspertam, lūdzam rakstīt- [email protected].