Jaunumi

Pieņemtas bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes turpmākajiem gadiem

Labklājības ministrija tuvākajiem pieciem gadiem izvirzījusi četrus galvenos mērķus un no tiem izrietošus vairākus rīcības virzienus, lai stiprinātu valsts politiku bērnu, jaunatnes un ģimenes jomās. Pamatnostādnes veidotas ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām, Pārresoru koordinācijas centru, iesaistot arī plašu nevalstisko organizāciju loku, un to galvenais uzsvars ir visaptverošas, sistēmiskas, izsvērtas un pēctecīgas tiesību, atbalsta un pakalpojumu sistēmas veidošana. To paredz otrdien, 20. decembrī, valdības sēdē pieņemtās "Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības [...]

Neesošā agrīnā bērnības politika – spieķi nākotnes riteņos

Autors: Lolita Terēze Nicmane, Latvijas Bērnu labklājības tīkla eksperte | 18.11.2022. Kāda būs nākotnes Latvija – to, protams, ir grūti paredzēt, taču ir skaidrs, ka milzīga nozīme tajā būs šodienas bērniem. Tā ir viena no neaizsargātākajām sabiedrības grupām, kas nevar izaugt par pilnvērtīgiem, atbildīgiem sabiedrības locekļiem bez gādīgu pieaugušo iesaistes. Diemžēl teju katrs piektais bērns Latvijā savā pieaugšanas ceļā saskaras ar dažādām grūtībām, kam cēlonis nereti meklējams vardarbīgā pieredzē. Tikmēr sistēma [...]

Labklājības ministrija uzsāk kampaņu “Emocionālā vardarbība – neredzama, bet īsta”

Labklājības ministrija uzsāk informatīvo kampaņu “Emocionālā vardarbība – neredzama, bet īsta” ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību emocionālās vardarbības postošajai ietekmei uz dzīves kvalitāti, kā emocionālo, tā fizisko veselību. Būtiski ir veicināt kopējo izpratni par emocionālo vardarbību ģimenē un aicināt vērsties pēc palīdzības. Emocionālā vardarbība ir viens no nepietiekami apzinātiem un grūti identificējamiem vardarbības veidiem, jo tai nav redzamu fizisku seku. “Ir divi iemesli, kāpēc par emocionālo vardarbību neziņo un nerunā. [...]

Vai būtu jāuzklausa skolēnu un vecāku viedoklis par mācību gada pagarināšanu?

Kā publiskajā telpā izskanējis, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šajā rudenī plāno izstrādāt priekšlikumu par mācību gada pagarināšanu. Mācību gada pagarināšana, saskaņā ar izskanējušo informāciju, ietver ideju pagarināt mācību gadu par divām nedēļām, piemēram, līdz Jāņiem, vienlaikus ieviešot papildu brīvlaiku [1]. Nesen Latvijas Bērnu labklājības tīkls (LBLT) jau rakstīja par bērnu līdzdalību kā vienu no būtiskākajiem bērnu tiesību pamatprincipiem[2]. Pirms vēlēšanām jautājām arī politiskajām partijām, kā tās plāno nodrošināt bērnu [...]

Ziņojums par skolēnu aptaujas datu rezultātiem: vai skolēni atbalsta mācību gada pagarināšanu?

Ziņojums par skolēnu aptaujas datu rezultātiem: vai skolēni atbalsta mācību gada pagarināšanu? Kopumā tika saņemtas 1007 skolēnu aptaujas atbildes. Trīs no atbildēm tika atzītas par nederīgām. Aptaujas dati nav reprezentatīvi un rezultātus nevar attiecināt uz visiem Latvijas skolēniem. Tomēr rezultāti piedāvā svarīgu un interesantu ieskatu dažādajos viedokļos attiecībā uz mācību gada pagarināšanu. No 1007 aptaujātajiem, lielāko vecuma grupu sastādīja respondenti, kuri bija jaunāki par 13 gadiem (n=192) un otrā lielākā vecuma [...]

Ziņojums par vecāku aptaujas datu rezultātiem: vai vecāki atbalsta mācību gada pagarināšanu?

Ziņojums par vecāku aptaujas datu rezultātiem: vai vecāki atbalsta mācību gada pagarināšanu? Kopumā tika saņemtas 442 vecāku aptaujas atbildes. Divas no atbildēm tika atzītas par nederīgām. Aptaujas dati nav reprezentatīvi un rezultātus nevar attiecināt uz visiem Latvijas vecākiem un skolēniem. Tomēr rezultāti piedāvā svarīgu un interesantu ieskatu dažādajos viedokļos attiecībā uz mācību gada pagarināšanu. No 440 aptaujātajiem, lielāko vecuma grupu sastādīja respondenti vecumā no 30 līdz 39 gadiem (n=174) un respondenti [...]