Kas
ir bērnu
līdzdalība?
Viens no būtiskākajiem principiem bērnu tiesību ievērošanā ir bērnu līdzdalība, kas ir nostiprināta ANO Bērnu tiesību konvencijas 12. pantā, kas paredz valsts pienākumu nodrošināt, ka bērns līdzdarbojas jautājumos, kas viņu skar, nodrošinot bērna tiesības būt par tiesisko attiecību dalībnieku.
Panta 1. punkts paredz, ka ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, ir tiesības to brīvi paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei.
Panta 2. punktā īpaši norādīts, ka bērnam ir jādod iespēja tikt uzklausītam jebkādā ar viņu saistītā tiesvedībā un administratīvā procesā vai nu tieši, vai ar pārstāvja vai attiecīgas iestādes starpniecību, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktu procesuālās normas.
Bērna līdzdalības princips ir jāievēro jau no dzimšanas brīža līdz pat pilngadības sasniegšanai. Ja bērns vēl nevar noformulēt savu viedokli vārdos, ir jāieklausās reakcijās un citos komunikācijas veidos. Pat ja īstermiņā bērna viedoklis ir pretrunā ar bērna labākajām interesēm, tas var signalizēt par būtiskiem aspektiem, kas jāņem vērā.
Bērna līdzdalības ignorēšana nav tikai audzināšanas vai komunikācijas problēma – tā ir arī strukturālas un simboliskas vardarbības forma. Ja bērniem tiek liegta iespēja izteikt viedokli, tikt uzklausītiem un ietekmēt lēmumus, kas skar viņu dzīvi, viņi tiek pakļauti nevienlīdzībai, kas ir viens no vardarbības pamatmehānismiem.
Kāpēc bērnu līdzdalība ir svarīga?
Stiprina bērna cilvēktiesības
Līdzdalība atzīst bērnu kā pilntiesīgu sabiedrības locekli, nevis tikai pasīvu aizsardzības objektu. Tā stiprina bērna cilvēktiesības un cieņu pret sevi kā personību ar savu viedokli, pieredzi un sajūtām.
Proaktīvs instruments bērna aizsardzībai no vardarbības un netaisnības
Bērns, kurš zina savas tiesības un jūtas sadzirdēts, kā arī ir pieredzējis, ka viņa teiktais tiek ņemts vērā, drīzāk ziņos par vardarbību, mobingu, emocionālu nolaidību, ievilināšanu. Līdzdalība var būt kā aizsardzības mehānisms pret slēptu vardarbību. Ja bērns jau agrīni izjūt pret sevi vērstu cieņu, tas stiprinās arī viņā cieņpilnas attieksmes veidošanos pret citiem.
Proaktīvs instruments bērna aizsardzībai no vardarbības un netaisnības
Bērns, kurš zina savas tiesības un jūtas sadzirdēts, kā arī ir pieredzējis, ka viņa teiktais tiek ņemts vērā, drīzāk ziņos par vardarbību, mobingu, emocionālu nolaidību, ievilināšanu. Līdzdalība var būt kā aizsardzības mehānisms pret slēptu vardarbību. Ja bērns jau agrīni izjūt pret sevi vērstu cieņu, tas stiprinās arī viņā cieņpilnas attieksmes veidošanos pret citiem.
Veicina bērna pašvērtību un psiholoģisko labklājību
Ja bērns tiek uzklausīts un viņa viedoklis tiek respektēts, tas stiprina pašapziņu, piederības sajūtu un uzticēšanos pieaugušajiem. Savukārt ignorēšana var radīt mazvērtības sajūtu, psiholoģiskās problēmas, pasivitāti.
Iesaista lēmumu pieņemšanas procesā
Bērna izjūtas, pieredze un domas, īpaši krīzes situācijās, ir jāņem vērā lēmumu pieņemšanas procesā. Bērnam ir tiesības zināt – kas ir noticis, kāpēc un kādi būtu tālākie rīcības soļi situācijas risināšanā (piemēram, kāpēc bērns ir ticis nošķirts no ģimenes). Ņemot vērā gan bērna, gan speciālistu viedokli, ir jāpieņem tāds lēmums, kura pamatā ir gan bērna labāko interešu, gan bērna līdzdalības ievērošana.
Attīsta atbildību un pilsonisko līdzdalību
Kad bērnu iesaista viņu dzīves plānošanā (skolā, ģimenē, kopienā), bērns attīsta spēju pieņemt lēmumus un uzņemties par tiem atbildību, sadarboties ar citiem, ietekmēt vidi sev apkārt. Tas ir demokrātijas treniņš – mācīšanās būt par aktīvu sabiedrības locekli.
Kad bērni var izteikt savas domas un tikt uzklausīti, viņi aug ar apziņu, ka ir vērtīgi, spējīgi un daļa no sabiedrības. Līdzdalība veido pamatu cieņai, atbildībai un demokrātijai jau no mazotnes.
Kas notiek, ja līdzdalība tiek liegta?
Cilvēktiesību pārkāpums
Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju bērnam ir tiesības: izteikt viedokli par visiem ar viņu saistītiem jautājumiem, būt uzklausītam un ņemtam vērā atbilstoši viņa vecumam un briedumam. Līdzdalības liegšana ir šo tiesību ignorēšana, kas ir sistemātiska tiesiskā vardarbība. Tā nostiprina vēsturiski pieņemtās hierarhijas, kurās bērns tiek uzskatīts par viegli vadāmu un ietekmējamu.
Ignorēšana
Bērns, kurš netiek uzklausīts, var justies: nederīgs vai nepilnvērtīgs, nevērtīgs kā subjekts, emocionāli pamests. Šāda attieksme var atstāt dziļas emocionālas pēdas un veicināt traumatiskus attiecību modeļus, kuros bērns iemācās, ka viņa jūtas un domas nav svarīgas. Tas ir veids, kā sabiedrība strukturāli nodara kaitējumu bērna pašvērtējumam, kas vēlāk ietekmē arī viņa spēju atpazīt un izvairīties no vardarbības.
Vardarbības normalizēšanas aspekts
Ja bērns netiek iesaistīts lēmumu pieņemšanā par viņa izglītību, veselību, ģimenes dzīvi, aizsardzību utt: tiek normalizēts autoritārs lēmumu pieņemšanas modelis; pazeminās iespēja atpazīt pret sevi vērstu vardarbību — bērns neiemācās, ka viņam ir tiesības uz cieņu un ietekmi pieaugušie vieglāk attaisno emocionālu, fizisku vai institucionālu vardarbību, jo “bērns nesaprot”, “nav gatavs”.
Kas notiek, ja līdzdalība netiek liegta?
Vardarbības prevences instruments
Bērna aktīva līdzdalība dažādās dzīves jomās: palīdz atpazīt un nospraust robežas, izteikt bailes, diskomfortu; stiprina pašvērtējumu un drošības izjūtu; mazina risku kļūt par seksuālas, fiziskas vai emocionālas vardarbības upuri. Bērns, kurš jūtas sadzirdēts un cienīts, drīzāk ziņos par pāridarījumiem un meklēs palīdzību.
Kā īstenot bērnu līdzdalību?
Viens no bērna līdzdalības modeļiem, ko izmanto arī Latvijā, ir bērnu tiesību pētnieces Lauras Landijas (Laura Lundy) izstrādāts norādījumu kopums, kas dod bērnam iespēju paust jēgpilnu viedokli lēmumu pieņemšanas procesā.
Tas balstās uz divām bērna tiesībām – paust viedokli un tikt uzklausītiem –, kā arī četrām līdzdalības jomām: Vieta, Balss, Auditorija un Ietekme.
| JOMA | NOZĪME |
|---|---|
| Vieta | Droša vide, kur bērns var paust savu viedokli |
| Balss | Atbalsts, lai bērns varētu skaidri izteikties |
| Auditorija | Pieaugušie patiesi ieklausās bērna teiktajā |
| Ietekme | Viedoklis ietekmē lēmumu, tiek ņemts vērā |
Padomi vecākiem
Klausies bērna domās bez pārtraukšanas, neignorē tās, pat ja šķiet, ka viedoklis ir bērnišķīgs.
Ļauj bērnam piedalīties lēmumos par ģimenes ikdienu: ēdienkarti, aktivitātēm, ģimenes noteikumiem.
Uzdod atvērtus jautājumus “Ko tu domā?”, “Kā tu justos, ja…?”, “Ko tu ieteiktu?” – tas palīdz bērnam izteikties un iemācīties spriest pašam.
Parādi bērnam, kā viņa idejas ietekmēja lēmumu (“Mēs izvēlējāmies šo, jo tava ideja bija ļoti laba”).
Ievēro vecumam atbilstošu līdzdalību. Piemēram, piecgadnieks var izvēlēties apģērbu, desmitgadnieks var palīdzēt plānot ģimenes brīvdienas.
Ļauj bērnam kļūdīties un mācīties. Nekaunini bērnu par pieļautajām kļūdām, bet palīdzi izprast un saredzēt rīcības sekas, izdarīt secinājums par to, ko nākamreiz darīt citādāk.
Ieteikumi institūcijām un iestādēm
Institūcijas stratēģijās, dokumentos, attīstības plānos skaidri formulēt apņemšanos veicināt bērnu līdzdalību tās darbā.
Bērnus iesaistīt institūcijas sniegto pakalpojumu kvalitātes un lietotāju pieredzes izvērtējumā, jaunu pakalpojumu un programmu izstrādē.
Institūcijas budžetā atvēlēt finanšu resursus bērnu līdzdalības nodrošināšanai.
Pielāgot vidi tā, lai tā ir pieejama, draudzīga un droša. Iekārtot to bērnu vecumposmam piemērotu. Atvēlēt atbilstošu laiku kvalitatīvai līdzdalībai (veltīt pietiekami daudz laika katrā reizē un ilgtermiņā; ņemt vērā, kāds dienas laiks labāks bērna vajadzībām (piemēram, pēc skolas) u.c.)
Izstrādāt bērnu tiesību aizsardzības protokolu, kurā ietverti bērnu drošības aspekti attiecībā uz līdzdalības aktivitātēm. Nodrošināt, ka tas ir pieejams un zināms visiem iesaistītajiem (institūcijas darbiniekiem, bērniem, vecākiem un pakalpojumu sniedzējiem), kā arī pieejams bērniem viegli saprotamā versijā.
Rūpēties, lai institūcijas personāls ir atbilstoši apmācīts, tam ir izpratne par bērnu tiesībām un līdzdalību, tiek sniegts regulārs atbalsts un iespēja pilnveidot kompetences.
Izstrādāt bērniem saprotamus un viegli uztveramus informatīvos materiālus par līdzdalības procesu, mērķiem, ietekmi uz bērnu un pieaugušo dzīvi, iespējām paust viedokli, kā arī kā tiks izvērtēts sniegtais viedoklis un atgriezeniskā saite par sasniegto.
Institūcijā ieviest vismaz vienu atbildīgo personu par bērnu līdzdalības plānošanu un koordinēšanu institūcijas darbībā.
Izstrādāt skaidru un saskaņotu procesu bērnu viedokļu fiksēšanai un paziņošanai atbilstošajai auditorijai.
Parūpēties par to, lai bērni saņemtu atgriezenisko saiti par pausto viedokli – kam un kādā veidā tas tiks nodots, kas ar to tiks darīts tālāk, kādi ir iespējamie rezultāti (ko iespējams sasniegt un ietekmēt), un, ja rezultātu nav, kāpēc tā, un kas tiks darīts mehānisma uzlabošanai.
Ieviest mehānismus, lai bērniem regulāri būtu iespēja izvērtēt un sniegt atgriezenisko saiti par savu līdzdalības pieredzi gan tiešā, gan anonīmā veidā, lai atgriezeniskā saite par līdzdalības pieredzi institūcijā var tikt apkopota un regulāri izvērtēta, kā arī izmantota uzlabojumu veikšanai.
Veicināt, lai personālam regulāri ir iespēja veikt pašvērtējumu un sniegt atgriezenisko saiti par savu līdzdalības pieredzi, kompetencēm un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Arī personāla sniegtā atgriezeniskā saite tiek apkopota un regulāri izvērtēta, kā arī izmantota uzlabojumu veikšanai.
Vispārējie principi bērnu viedokļa uzklausīšanai
Bērnu tiesību komiteja (ANO neatkarīga ekspertu grupa) iesaka deviņus principus, kas nosaka, kā organizējami procesi, kuros bērnu viedokļi tiek uzklausīti kā klātienē, tā tiešsaistē. Šiem procesiem jābūt:
Caurspīdīgiem un informatīviem
Bērns ir jānodrošina ar pilnīgu vecumam atbilstošu informāciju. Bērns ir jāinformē par viņa tiesībām brīvi paust savu viedokli, ka viņa viedoklim tiks piešķirta pienācīga uzmanība un nozīme, kā arī par jomu, kurā viedoklis tiks izmantots un par šī viedokļa iespējamo ietekmi.
Brīvprātīgiem
Bērnu nedrīkst piespiest izteikt uzskatus, ja bērns nav gatavs vai nevēlas to darīt. Bērnam ir jābūt informētam, ka drīkst “izstāties” jebkurā laikā.
Cieņpilniem
Bērnam jānodrošina iespējas uzsākt idejas un aktivitātes, un pret viņa uzskatiem ir jāizturas ar cieņu. Pieaugušajiem jārespektē viņa sociālekonomiskais, vides un kultūras konteksts.
Aktuāliem
Jautājumiem, par kuriem bērns tiek aicināts izteikties, ir jābūt patiesi nozīmīgiem viņa dzīvē, ļaujot viņam izmantot savas zināšanas, prasmes un iemaņas. Bērnam jālūdz risināt jautājumus, kas viņa dzīvē ir aktuāli un svarīgi.
Bērniem draudzīgiem
Vide un darba metodes jāpielāgo bērna vecumam, attīstības līmenim un spējām. Ir jābūt pieejamiem resursiem, kas palīdz nodrošināt, lai bērns varētu jēgpilni piedalīties. Jāattīsta dažādi iesaistes veidi un atbalsta līmeņi dažādu sociālo grupu bērniem un jauniešiem.
Iekļaujošiem
Līdzdalībai jābūt iekļaujošai, jāizvairās no diskriminācijas, nodrošinot līdzdalības iespējas bērniem no marginalizētām sociālajām grupām un vienlīdzīgu piekļuvi digitālajai videi, ja nepieciešama dalība tiešsaistē utt. Bērni un jaunieši nav homogēna grupa – ir svarīgi, lai visiem indivīdiem tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas un visas balsis tiktu sadzirdētas.
Mācībās balstītiem
Pieaugušajiem, kas nodrošina bērna līdzdalību, nepieciešama sagatavošanās un atbalsts, lai atvieglotu un veicinātu bērna līdzdalību. Pieaugušajiem jāspēj uzklausīt, sadzirdēt, efektīvi sadarboties un nepārtraukti uzlabot savas zināšanas un prasmes šajā jomā.
Drošiem pret dažādiem riskiem
Pieaugušajiem jāapzinās visas piesardzības metodes, lai samazinātu vardarbības, ekspluatācijas vai jebkādu citu negatīvu līdzdalības seku iespējamību. Bērnam ir jāzina savas tiesības, jābūt pasargātam no kaitējuma, taču, ja kaitējums tomēr radies, jāzina, kur vērsties pēc palīdzības.
Atbildīgiem
Tas ietver bērna informēšanu par to, kā viņa uzskati ir izmantoti un interpretēti. Būtiska ir atgriezeniskā saite par to, kā viņa līdzdalība ir ietekmējusi rezultātu. Līdzdalība ir jāuzrauga un, ja iespējams, kopā ar bērnu, jānovērtē.
Bērna redzējuma prioritizēšana
Viens no svarīgākajiem nosacījumiem bērna līdzdalībai ir iespēja paust savus uzskatus bez liekas pieaugušo ietekmes.
Kā to realizēt?
Ļaujiet bērnam brīvi izpaust savu viedokli, nevis vienmēr lūdziet viņam atbildēt uz pieaugušo sagatavotiem jautājumiem.
Izvairieties sniegt viņam citu ieinteresēto personu viedokļus vai informāciju, kas varētu ietekmēt viņa domāšanu.
Iesaistiet pašu bērnu vecumam un spējām atbilstošu metožu un pieeju izstrādē, piemēram, aprunājoties ar bērniem ar invaliditāti, ja vēlaties sagatavot līdzdalības pasākumu šai mērķa grupai. Pārliecinieties, ka šīs metodes un pieejas vienlīdz labi darbosies kā klātienē, tā tiešsaistē.
Izmantojiet atvērtus jautājumus vai viegli saprotamas aptaujas. Ideālā gadījumā jautājumi jāizstrādā kopā ar bērniem un pilotversija iepriekš jāizmēģina.
Izvairieties no pieaugušo interpretācijas par bērna uzskatiem. Pajautājiet viņam pašam!
Dokumentējiet vai ziņojiet par bērna viedokli tā, lai izslēgtu pieaugušo interpretāciju.
Līdzdalības formas
Bērnu un jauniešu līdzdalības veidi ir ļoti atšķirīgi gan no iesaistīšanās intensitātes, proti, bērnu skaita konkrētā projektā vai pasākumā, gan no darbības veida un pasākuma vai projekta mērķa, gan no vides, kurā tiek organizēts līdzdalības pasākums.”
Apskatot dažādu valstu pieredzi bērnu un jauniešu līdzdalības jomā, nosacīti var izdalīt sešas dažādas līdzdalības formas:
Precīzā jeb ierobežotā līdzdalība ietver ierobežota dalībnieku skaita iesaisti, piemēram, diskusijās, teritorijas apsekošanā kopā ar bērniem, foto fiksācijā vai konsultācijās ar politiskajiem lēmumu pieņēmējiem.
Reprezentatīvā līdzdalības forma, piemēram, bērnu un jauniešu parlamenti un padomes, līdzinās pieaugušo līdzdalības mehānismiem un sniedz bērniem un jauniešiem iespēju apgūt demokrātijas pamatprincipus un izprast pašvaldības darbību.
Atklātās līdzdalības forma ietver bērnu un jauniešu forumus, tikšanās, apaļā galda diskusijas un sanāksmes, kurās piedalīties var ikviens interesents. Tā veicina bērnu un jauniešu piederības sajūtu kopienai, attīsta prasmes iesaistīties dialogā un sniedz iespēju brīvi paust viedokli, izteikt bažas un ierosinājumus dažādos līdzdalības formātos.
Proaktīvā līdzdalības forma ietver bērnu un jauniešu iesaisti projektos, kas ir ierobežoti laikā, tēmā vai norises vietā un balstās uz dalībnieku personīgo motivāciju. Tā fokusēta uz aktīvu rīcību un konkrētu mērķu sasniegšanu, veicinot iniciatīvu, atbildību un mērķtiecību.
Ikdienas līdzdalība izpaužas sabiedrībā, izglītības iestādēs un ģimenē, aptverot bērna iesaisti ikdienas situācijās konkrētā grupā. Tā veicina savstarpējo saprašanos, stiprina attiecības un rosina problēmu risināšanu, balstoties uz cieņpilnu dialogu un sadarbību.
Plašsaziņas līdzdalība ietver bērnu un jauniešu iesaisti medijos – radio un TV programmās, drukātajos un digitālajos izdevumos, blogos un citās platformās. Šī forma ļauj viņiem brīvi paust savu viedokli, dalīties pieredzē un ietekmēt sabiedrisko domu, padarot viņu balsis dzirdamas plašākā mērogā.
Bērna līdzdalība nav “izvēles iespēja” – tā ir būtisks bērna attīstības, aizsardzības un demokrātiskas sabiedrības pamats. Uzmanīga uzklausīšana, cieņpilna komunikācija un reāla iespēja ietekmēt lēmumus palīdz bērniem augt par atbildīgiem, drošiem un empātiskiem pieaugušajiem, kā arī, ļoti svarīgi, – pasargāt viņus no vardarbības.