Eiropas Garantija bērniem
CĪŅA AR NABADZĪBU UN SOCIĀLO NEVIENLĪDZĪBU
Eiropas Garantija bērniem* ir Eiropas Savienības īstenota politiskā iniciatīva, kas vērsta uz bērnu tiesību aizsardzību un labbūtības uzlabošanu. Tā tika izveidota, lai garantētu, ka visas ES dalībvalstis nodrošina ikvienam bērnam piekļuvi pamatpakalpojumu kopumam – veselīgam uzturam, kvalitatīvai izglītībai, pienācīgam mājoklim, pieejamai veselības aprūpei.
Eiropas Garantija bērniem paredz gan bērniem labvēlīgas nacionālās politikas plānošanu un atbilstošu tiesību aktu pieņemšanu, gan preventīvus pasākumus, lai nepieļautu bērnu sociālo atstumtību, gan arī atbalsta pasākumus tiem bērniem, kuru pamatvajadzības nav nodrošinātas. Dalībvalstis tika aicinātas izstrādāt savus nacionālos plānus, kā kopīgiem spēkiem līdz 2030. gadam mazināt nabadzību 5 miljoniem bērnu Eiropā.
*2021. gada 14. jūnijā ES Padome pieņēma Padomes ieteikumu (ES) 2021/1004, ar kuru izveidoja Eiropas Garantija bērniem, kuras mērķis ir veicināt bērnu tiesību ievērošanu un sekmēt vienlīdzīgas iespējas attīstīt un realizēt savu potenciālu, tādejādi mazinot sociālo atstumtību un pārtraucot paaudžu nabadzības ciklu.
NABADZĪBAS CIKLS
Nelabvēlīgi dzīves apstākļi un sociālā atstumtība bērnībā ietekmē bērnu izredzes gūt panākumus turpmākajā dzīvē. Tas nozīmē, ka viņiem ir lielāks risks pamest skolu, neiegūstot pienācīgu izglītību, un tādejādi ierobežotas iespējas nodrošināt sev labklājīgu dzīvi. Eiropas Garantija bērniem mērķis ir pārtraukt šo ciklu.
RISKAM PAKĻAUTIE BĒRNI
Apzinot bērnus, kam nepieciešama palīdzība, īpaša uzmanība jāpievērš:
ielu bērniem
bērniem ar invaliditāti vai garīgās veselības problēmām
migrantu izcelsmes vai etnisko minoritāšu bērniem (jo īpaši romiem)
bērniem alternatīvajā aprūpē (jo īpaši institūcijās)
bērniem no sociālā riska ģimenēm
KĀ MAINĪT SITUĀCIJU?
Bezmaksas bērnu pieskatīšana un pirmsskolas izglītība
- pieejama augstas kvalitātes bezmaksas bērnu pieskatīšana un pirmsskolas izglītība
- mācību atbalsts bērniem ar mācīšanās grūtībām, lai kompensētu lingvistiskās, kognitīvās un ar izglītības apguvi saistītās nepilnības
- pieejamai pirmsskolas izglītībai un bērnu pieskatīšanai
Bezmaksas izglītība un interešu izglītība skolās
- viņa individuālajām vajadzībām atbilstošu iekļaujošu izglītību, t.sk. kvalificētus skolotājus un atbalsta speciālistus, pielāgotas mācību telpas, materiālus un metodes
- bezmaksas mācībām nepieciešamie materiāli, t.sk. digitālie izglītības rīki, grāmatas, jebkāds skolas nodarbībām nepieciešamais apģērbs
- vienlīdzīga un iekļaujoša bezmaksas piekļuve skolas organizētām nodarbībām, t.sk. interešu izglītības nodarbībām, dalībai skolas ekskursijās un sporta, brīvā laika un kultūras pasākumos
Bezmaksas pieejama veselības aprūpe
- regulāras bezmaksas veselības pārbaudes, t.sk. zobu un redzes pārbaudes, un attīstības un garīgās veselības diagnostika
- slimību un attīstības problēmu, t.sk. ar garīgo veselību saistītu problēmu, savlaicīgu bezmaksas ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī piekļuvi zālēm un palīglīdzekļiem
Veselīgs uzturs
- vismaz viena veselīga, sabalansēta, pilnvērtīga maltīte katru skolas dienu, t.sk., izmantojot ES skolu augļu, dārzeņu un piena programmu
- veselīgu maltīšu pieejamību arī ārpus skolas dienām, t.sk., sniedzot atbalstu pārtikas paku vai finansiālā atbalsta veidā
Pienācīgs mājoklis
- iespēju dzīvot pienācīgā mājoklī
- prioritāte un savlaicīga piekļuve pienācīgiem sociālajiem mājokļiem vai pietiekamiem mājokļu pabalstiem ģimenēm ar bērniem
IEGULDĪJUMS BĒRNU NĀKOTNĒ
Lai nodrošinātu, ka neviens bērns netiek atstāts novārtā, ES dalībvalstīm vajadzētu:
Atvēlēt nepieciešamos finanšu līdzekļus no valsts un ES fondiem, jo īpaši no ESF+ un ERAF.
Vajadzības gadījumā izmantot REACT-EU, InvestEU un Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Valstis aicinātas izmantot ES finansējumu, jo īpaši ESF+ un Atveseļošanās fonda rīka “Nākamās paaudzes ES” līdzekļus.
Eiropas Garantija bērniem – kāpēc mums tā ir nepieciešama?
SITUĀCIJA LATVIJĀ
Latvijā dzīvo 358 534 bērnu, kas veido 18,9% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Katrs piektais bērns Latvijā (20,3%) ir pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam.*
Izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viena vecāka ģimene – 24 % ģimeņu ir tikai viens no vecākiem (visbiežāk māte), kurš audzina vienu vai vairākus nepilngadīgus bērnus.
9,5% Latvijas iedzīvotāju 2022. gadā nevarēja atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu.
Visgrūtāk segt mājokļa izdevumus un kopējos ikdienas izdevumus bija mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem. 2020. gadā 37,5 % no šīm mājsaimniecībām savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām.
Jaunieši vecumā no 12 līdz 24 gadiem saskaras ar tādām mentālās veselības problēmām kā mācīšanās grūtības (57%), nomāktība un depresija (50,7%), uzmācīgas domas (45,8%), aizkaitināmība (43,3%) un pārmērīga datora un sociālo tīklu lietošana (42,3%)
2020. gadā Latvijā 18,3 % bērnu dzīvoja mājoklī, kam bija tekošs jumts; mitras sienas, griesti vai mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās.