Latvijas Bērnu labklājības tīkls svin dzimšanas dienu

Mēs esam lepni, ka varam Jums teikt – mīļie biedri, atbalstītāji un sekotāji, 11. novembris ir Latvijas Bērnu labklājības tīkla 7. dzimšanas diena.

Ļoti zīmīgi, ka mūsu dzimšanas diena ir vienā dienā ar tādu Latvijas vēsturē nozīmīgu datumu kā Lāčplēša diena. Tāpat kā Lāčplēša diena simbolizē tautas kopīgiem spēkiem gūtās uzvaras, tāpat arī mūsu biedrības mērķis ir cīņa par gaišāku nākotni mūsu bērniem.

Šo septiņu gadu laikā mēs esam auguši!

Septītā dzimšanas diena, vai varam teikt, ka tas ir daudz? Tas noteikti ir nozīmīgs vecums, kad varam atskatīties uz visu, kas bijis šo gadu laikā, kas paveikts un plānot kā vēlamies sevi redzēt nākotnē.

Mēs esam auguši skaitliski – audzis ir mūsu biedru skaits, biedrības darbā iesaistīto personu skaits, sekotāju un atbalstītāju skaits. 

Šobrīd mūsu biedru statusā ir 15 organizācijas – Biedrība Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija, Latvijas Bērnu fonds, biedrība “Mediācijas telpa”, Latvijas audžuģimeņu biedrība, nodibinājums “Centrs Dardedze”, biedrība EAPN Latvia- Latvijas pretNabadzības Tīkls, biedrība “Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija”, Glābiet bērnus, biedrība “Izglītības iniciatīvu centrs”, profesionālo audžuģimeņu apvienība ”Terēze”, Iļģuciema daudzbērnu ģimeņu biedrība “Pērle”, Nodibinājums Ronald McDonald House Charities Latvija, Biedrība “Centrs MARTA”, Biedrība “SOS Mājas jauniešiem”, biedrība “Reach for Change”, kā arī 6 privātpersonas.Katrai no šīm organizācijām sūtam īpaši siltus sveicienus un visgardākos mūsu virtuālās kūkas gabaliņus, jo Jūs esat ļoti nozīmīga daļa no LBLT, bez Jums mūsu kopīgais darbs nebūtu iespējams. Katru no Jums aicinām uz mirkli piestāt, uzsist sev pa plecu un ļauties pelnītai svētku sajūtai.

Mums šie septiņi gadi ir bijis arī  laiks, kurā esam mācījušies, kā veidot sadarbību un partnerības ar dažādām valsts un nevalstiskā sektora organizācijām, gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Šodien varam ar lepnumu atskatīties uz iespaidīgu skaitu realizētu, mūsu skatījumā, valstiski nozīmīgu pētījumu un noorganizētu starptautisku konferenču par bērnu labbūtības tematiku. Ar saviem pētījumiem par bērnu līdzdalību, bērnu labklājību un jauniešu labbūtību Baltijas valstīs esam centušies palīdzēt valsts politikas veidotājiem veidot uz datiem balstītu, tālredzīgu un kvalitatīvu bērnu un ģimeņu politiku, kā arī bērnu labbūtību veicinošu atbalsta programmu un pakalpojumu ieviešanu. Tāpat esam izstrādājuši praktisko metodiku sākumskolu pedagogiem, ar kuras palīdzību veidot cieņpilnas attiecības un sadarbību klases kolektīvā un veicināt skolēnu aktīvu līdzdalību, kā arī bērnu, jauniešu un ģimeņu vajadzību un pieejamo resursu kartēšanas rokasgrāmatu pašvaldībām.

Taču, vai varam teikt, ka, skatoties uz bērnu un ģimeņu situāciju valstī šodien, tā ir būtiski uzlabojusies salīdzinot ar 2014. gadu un, ka valsts politikas veidotāji ir izmantojuši pētījumos iegūtos datus un ekspertu sniegtās norādes uz problēmu jomām? Protams, ka mūsu lielākā vēlēšanās ir kaut mēs varētu atbildēt ar pārliecinošu apstiprinājumu, tomēr aizvien nav uzlabota veselības aprūpes pieejamība bērniem, liekot tiem gaidīt rindās pat vairāk kā gadu, lai diagnosticētu vai ārstētu saslimšanu, vai saņemtu rehabilitācijas pakalpojumu, zinot, ka tieši agrīnā vecumā bērna fiziskā un garīgā attīstība norit visintensīvāk un tas var atstāt negatīvas sekas uz bērna turpmāko dzīvi.  Tāpat, vērtējot izglītības jomu, konkrēti iekļaujošo izglītību, varam konstatēt, ka tā aizvien, tāpat kā bērnu līdzdalība lielā mērā ir uz “papīra”, nevis realitāte mūsu valstī.

Atskatoties, kādas pozitīvas pārmaiņas notikušas bērnu sociālās aizsardzības sistēmā, varam ar prieku konstatēt, ka deinstitucionalizācijas ietekmē daudz vairāk bērniem tagad ir iespējas dzīvot ģimeniskā aprūpē nekā tas vēl bija 2014. gadā.  Ir audzis ģimenes valsts pabalsts, kā arī ieviesta “3+ Ģimenes karte”, kas ļauj saņemt dažādus atvieglojumus. Tomēr, ja apskatāmies, kā caurmērā Latvijas pašvaldībās ir uzlabojušies ģimenēm, bērniem un jauniešiem pieejamie atbalsta pakalpojumi, diemžēl, redzam, ka aizvien pastāv milzīga atšķirība starp dažu pilsētu, kā piemēram, Rīgas un pārējās Latvijas pašvaldībās nodrošinātajiem atbalsta pakalpojumiem bērniem un vecākiem. Arī sadarbība starp pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, lai nodrošinātu bērniem un ģimenēm nepieciešamos atbalsta pasākumus nav tāda, kādu to varētu vēlēties un kāda dotu vislabāko atdevi priekš bērniem un ģimenēm. Pastāv ļoti atšķirīgas izpratnes pašvaldībās par to, kādi pakalpojumi un atbalsts nepieciešams ģimenēm ar bērniem un kā to nodrošināt, tostarp veidojot sadarbību starp pašvaldību un NVO.

Šodien, pūšot savas dzimšanas dienas kūkas svecītes, mēs no visas sirds vēlēsimies, lai pēc nākamajiem savas pastāvēšanas 7 gadiem, varētu jau droši teikt, ka redzam būtiskus uzlabojumus bērnu un ģimeņu situācijā un, ka valsts realizētā bērnu, jaunatnes un ģimeņu politika ir vērsta uz starpsektoru sadarbību un prevenciju, nevis, kā tas ir šobrīd, uz darbu ar sekām un resorisko domāšanu.

Un mēs nebaidāmies savu vēlēšanos izteikt skaļi, jo tikai strādājot kopā un viena mērķa vārdā mēs varam to sasniegt. Jo vairāk mūsu sapnim būs sekotāji un atbalstītāji, jo reālāks kļūs tā piepildījums.

Noslēgumā, pirms ļaujamies virtuālās kūkas valdzinājumam, vēlamies pateikt lielu paldies visiem tiem, kas šos septiņus gadus ir bijuši Tīkla biedri, partneri, ideju atbalstītāji un klusie novērotāji. Mums visiem kopīgs ir tas, ka mums rūp bērnu labklājība, tieši tas ir Tīkla dzenulis, kas ļauj mums turpināt mūsu darbu un strādāt pie tā, lai to attīstītu jaunā līmenī.

Leave a Comment

Scroll to Top