KONFERENCES ĀRVALSTU RUNĀTĀJI

RICHARD_WILKINSON

Ričards Vilkinsons (Richard Wilkinson, UK): Nevienlīdzība ir ļoti kritiska, jo tā rada iespaidu, ka daži cilvēki ir daudz vairāk vērti nekā citi

“Liela atšķirība starp bagātajiem un nabadzīgajiem bērniem skolās pastiprina statusa lomu klasē un rada spiedienu uz mums visiem. Ja mēs rūpējamies par vienlīdzīgām iespējām bērniem, vissvarīgākais, ko mēs varam darīt, ir samazināt ienākumu atšķirības. Ir kļūdaini domāt, ka nevienlīdzībai ir jāpievērš uzmanība tikai galējas nabadzības gadījumos. Nevienlīdzība ir ļoti kritiska, jo tā palielina pārākuma un zemākas pakāpes izjūtu, dominējošo stāvokli un subordināciju, kā arī iespaidu, ka daži cilvēki ir daudz vairāk vērti nekā citi. Tas paaugstina mūsos nedrošību saistībā ar statusu un rada satraukumu par mūsu novērtējumu. Nevienlīdzība ietekmē to, kā mēs redzam un novērtējam citus, tādējādi tiek apgrūtināti sociālie kontakti. Valstīs ar lielākām ienākumu atšķirībām starp bagātajiem un nabadzīgajiem bērniem ir mazāks kopējais bērnu labklājības līmenis (balstoties uz UNICEF bērnu labklājības indeksu). Jauniešiem ir sliktāki novērtējumi matemātikā un lasītprasmē, skolās ir vairāk iebiedēšanas, vairāk bērnu kavē mācības un ir būtiski mazāka sociālā mobilitāte. 20. gadsimta 90. gados kā arī 21. gadsimtā sākumā Latvija piedzīvoja ievērojamu nevienlīdzības pieaugumu. Šobrīd Latvijā ir lielākais nevienlīdzības līmenis starp attīstītajām valstīm.” (Ričards Vilkinsons, UK).

Ar prezentāciju “Saikne starp nevienlīdzību un bērnu labbūtību (wellbeing)” Ričards Vilkinsons uzstāsies starptautiskajā konferencē “Bērnu agrīnu attīstību veicinoša politika un prakse”, 23.11.2018. Rīgā.

KONFERENCES PROGRAMMA šeit.

REĢISTRĀCIJA KONFERENCEI šeit.

Ričards Vilkinsons ir pētnieks un daudzu grāmatu, tostarp arī nesen publicētās “The Inner Level” autors. Grāmatā runāts par atšķirībām, kādas pastāv starp valstīm, kurās ir augsta nevienlīdzība ar lielu ienākumu atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Šādā sabiedrībā ir daudz augstāks sociāli negatīvo parādību līmenis, tostarp augstāki vardarbības rādītāji un sliktāka fiziskā un garīgā veselība. Nevienlīdzīgā sabiedrībā nav attīstīta kopienu sadarbība un ir zemāks bērnu labklājības līmenis nekā sabiedrībā ar mazākām atšķirībām ienākumu sadalē. Ričardam Vilkinsonam ir nozīmīga loma starptautiskajos pētījumos par nevienlīdzību veselības jomā un ienākumu nevienlīdzības sociālo ietekmi. Viņa darbi ir publicēti divdesmit četrās valodās, un, balstoties uz tiem, ir uzņemtas divas filmas. Pirms epidemioloģijas studijām viņš studējis ekonomikas vēsturi Londonas Ekonomikas augstskolā. Viņš ir Emeritētais profesors Notingemas Medicīnas Universitātē un Londonas Universitātes goda profesors. Viņš ir arī līdzdibinātājs nevalstiskajai organizācijai “Vienlīdzības fonds” (“Equality Trust”), kuras mērķis ir samazināt ienākumu nevienlīdzību, izglītojot un iesaistot sabiedrību, vienlaikus atbalstot politisko apņemšanos risināt nevienlīdzības problēmu.

MARIA HERZOGMarija Hercoga (Maria Hercog, HU): Agrīnā atbalsta programma vecākiem ir efektīva metode, kas prasa salīdzinoši   nelielus ieguldījumus

2003.gadā Ungārija no Apvienotās Karalistes pārņēma programmu “Drošs sākums”. Izmantojot ES un Norvēģijas fondu finansējumu, tika izveidotas desmitiem “Drošs sākums” mājas trūcīgākajos, attālajos Ungārijas reģionos. To mērķis ir veicināt jauno mammu (un citu ģimenes locekļu) un pirmsskolas vecuma bērnu kopīgas tikšanās. Šajās mājās vecāki un bērni draudzīgā, atbalstošā vidē kopā pavada dažas stundas dienā. Vecāki var uzzināt vairāk par bērna attīstību, satikt profesionāļus un citus vecākus ar bērniem, kā arī veikt kopīgas aktivitātes – spēlēt spēles, gatavot ēst, ja nepieciešams, mazgāt drēbes vai iet dušā. Centrā var saņemt arī palīdzību darba meklējumos un nosūtījumus pie speciālistiem, ja bērniem tas nepieciešams. Tā ir efektīva agrīnā atbalsta un profilakses metode, kuras mērķis ir palīdzēt gan bērniem, gan viņu ģimenēm, izmantojot salīdzinoši nelielus ieguldījumus. Rezultātā tiek uzlabots bērna kopējais attīstības un prasmju līmenis un, uzsākot bērnudārza vai skolas apmeklējumu, bērnam ir daudz vieglāk tajā iekļauties. Tāpat vecāki kļūst pārliecinātāki par sevi, vairāk uzzina par bērnu attīstību, nevardarbīgas disciplinēšanas un pozitīvas audzināšanas metodēm.” (Marija Hercoga, HU)

Ar prezentāciju “Childonomics”: ilgtermiņa sociālie un ekonomiskie ieguvumi no ieguldījumiem bērnos” Marija Hercoga uzstāsies starptautiskajā konferencē “Bērnu agrīnu attīstību veicinoša politika un prakse”, 23.11.2018. Rīgā

KONFERENCES PROGRAMMA šeit.

REĢISTRĀCIJA KONFERENCEI šeit.

Jau vairāk nekā 30 gadus Marija Hercoga strādā kā pedagogs, pētnieks, konsultants, eksperts un aktīvists bērnu labklājības, aizsardzības un tiesību jomā. Aktuālā pētījumu programma, kurā piedalās šobrīd, ir “Childonomics”. Tās mērķis ir modelēt un izteikt skaitļos rezultatīvos ieguvumus no ieguldījumiem bērnos, kas uzlabo pašu bērnu, kopienas un visas sabiedrības labklājību.

Julius_op_de_BekeJūlius op de Beke (Julius op de Beke, BE) – ieguldījumi bērnu attīstībā, jo īpaši agrīnā periodā, vairo valsts un sabiedrības labklājību

“Kā nabadzība ģimenē ietekmē bērnus?Visbiežāk tai ir postoša ietekme, gan uz pašreizējo, gan nākotnes dzīvi, nabadzība negatīvi ietekmē bērnu veselību, audzināšanu un izglītību. Ir ievērojami apdraudēta šo bērnu tūlītēja labklājība, liedzot iespējas saņemt būtiskas preces un pakalpojumus. Lai bērnus aizsargātu no nabadzības kaitīgās ietekmes un garantētu vienlīdzīgas iespējas, nepieciešams nodrošināt pietiekamu un kvalitatīvu pārtiku, mājokli, aprūpi, veselības pakalpojums un izglītību. Kamēr bērni ir mazi, viņu smadzenes ļoti aktīvi un ātri attīstās, un līdz 5 gadu vecumam iemācītais ir būtisks pamats cilvēka turpmākai dzīvei. Tāpēc ir visai liela iespējamība, ka bērni, kas aug nabadzības apstākļos, nevarēs pilnībā realizēt savu potenciālu un iespējas. Tā vietā, lai kļūtu par patstāvīgiem, produktīviem sabiedrības locekļiem, viņiem ir palielināts risks kļūt atkarīgiem no valsts un sabiedrības atbalsta. Tāpēc ieguldījumi bērnu attīstībā, jo īpaši agrīnā periodā, vairo valsts un sabiedrības labklājību un dara to spēcīgāku. Turklāt ieguldījumi prevencijā ir salīdzinoši nelieli salīdzinājumā ar izmaksām problēmu risināšanai vēlākā, jau pieauguša indivīda dzīvē. Tas ir gudrākais veids, kā aizsargāt tādu mazu valsti kā Latvija, sagatavojot to globalizācijas izaicinājumiem, t.sk. sabiedrības novecošanai. Tas ir ne tikai bērnu un viņu vecāku interesēs, bet arī visas sabiedrības interesēs. Tas ir arī labs veids, kā pārliecināt jauniešus, ka Latvija ir laba vieta ģimenes izveidošanai.” (Jūlius op de Beke, BE)

Ar prezentāciju “Ieguldījums bērnos: atstumtības un nabadzības loka pārraušana” Jūlius op de Beke uzstāsies starptautiskajā konferencē “Bērnu agrīnu attīstību veicinoša politika un prakse”, 23.11.2018. Rīgā

KONFERENCES PROGRAMMA šeit.

REĢISTRĀCIJA KONFERENCEI šeit.

Kopš 2013. gada Jūlius op de Beke ir Eiropas Komisijas iniciatīvas “Ieguldījumi bērnos”: nabadzības un atstumtības noslēgtā apļa pārtraukšanai” koordinators. Viņa pienākums ir uzlabot informētību par šo politikas virzienu un aktualitāti, gan Eiropas Komisijas ietvaros, gan arī dalībvalstīs un Eiropas Padomē.

MARION_WEIGL_1Mariona Vaigele (Marion Weigl, AT) – Nabadzība izraisa noteiktas reakcijas vecākos, piemēram, stresu un kaunu, kas atstāj paliekošas sekas uz bērnu veselību un labsajūtu

“Sociālie faktori ģimenē un to ietekme uz bērnu veselību ir pierādīta un dokumentēta. Nabadzība izraisa noteiktas reakcijas vecākos, piemēram, stresu un kaunu, kas atstāj paliekošas sekas uz bērnu veselību un labsajūtu.  Piemēram, galvassāpes un miega traucējumi nereti rodas vientulības sajūtas dēļ, jo bērnam ir liegta iespēja piedalīties sabiedriskās aktivitātēs kopā ar vienaudžiem. Elpošanas orgānu slimības nereti iet roku rokā ar sliktiem dzīves apstākļiem. Ir pierādīts, ka nabadzībai ir vēl plašāka un tālejošāka ietekme uz bērna turpmāko dzīvi. Piemēram, sliktas sekmes mācībās bieži noved pie krietni ierobežotākām darba iespējām un apstākļiem, kas atstāj kaitīgu ietekmi uz veselību. Šī situācija bieži vien ir sliktāka migrantu un vientuļo vecāku ģimenēs. Taču neatkarīgi no tā, kuru tas skar, negatīvā pieredze parasti tiek nodota no paaudzes paaudzē. Tādēļ, lai sasniegtu mērķus un veicinātu taisnīgumu sabiedrības veselības jomā, sociālajiem faktoriem ilgtermiņā ir izšķiroša nozīme sabiedrības veselības veicināšanas pasākumos. Vissvarīgākie faktori, kas nosaka sociālo un ekonomisko situāciju ģimenēs ar bērniem, ir vecāku izglītības līmenis, viņu nodarbinātības statuss, ģimenes finansiālā situācija un mājokļa stāvoklis. Tādēļ ir ārkārtīgi būtiski, lai sabiedrības veselības programmās tiktu iekļauti atbalsta pasākumi, kas ģimenēm palīdz risināt šos jautājumus. Austrijas agrīnās intervences programma “Frühe Hilfen” cenšas iekļaut ģimenes, kuras ir nelabvēlīgā dzīves situācijā dažādu sociālo faktoru dēļ, kā arī risina dažādus problēmjautājumus mājas vizīšu ietvaros. Programmas izvērtējums rāda, ka lielākā daļa ģimeņu cieš no sociāla rakstura problēmām. Izvērtējums arī parāda, ka ir iespējams uzlabot šo ģimeņu situāciju un organizēt īpašu atbalstu no partneru tīkla, kas aptver veselības un sociālos pakalpojumus.” (Mariona Vaigele, AT)

Ar prezentāciju “Sistēmiskā pieeja agrīnai prevencijai Austrijā” Mariona Vaigele uzstāsies starptautiskajā konferencē “Bērnu agrīnu attīstību veicinoša politika un prakse”, 23.11.2018. Rīgā

KONFERENCES PROGRAMMA šeit.

REĢISTRĀCIJA KONFERENCEI šeit.

Mariona Vaigele strādā Austrijas Sabiedrības veselības institūtā (GOEG) kopš 1997. gada. Nevienlīdzība ir bijusi viņas darba fokusā vienmēr, jo primārais darba lauks ir atkarības un to novēršanas aspekti, īpaši attiecībā uz neaizsargātiem jauniešiem. Darba procesā aizvien aktuālāks kļuvis jautājums – kā aizsniegt mazāk aizsargātās grupas – tai skaitā arī plašākā veselības veicināšanas kontekstā. Kopš 2011. gada Austrijas Sabiedrības veselības institūts strādā pie agrīnās bērnības intervences programmas un šis modelis tiek īstenots visā Austrijā. Nacionālais agrīnās intervences centrs ir atbildīgs par koncepcijas tālāku attīstīšanu, ieviešanas kvalitātes nodrošināšanu, kā arī zināšanu pārnesi. Marionas Vaigeles uzdevumi galvenokārt ir saistīti ar programmas novērtēšanu, pētniecību un tālāku attīstību, taču viņa ir iesaistīta arī darbinieku apmācībā, kas veic mājas vizītes pie ģimenēm un citos apmācību pasākumos.

LY_KASVANDIKLai Kasvandika (Ly Kasvandik, EE) – Vecāku prasmēm bērnu audzināšanā ir lielāka ietekme uz bērna labklājību, nekā jebkuram izglītības vai sociālajam faktoram

“Vecāku atbalsts un izglītošana pozitīvas audzināšanas programmā ir viens no vērtīgākajiem ieguldījumiem sabiedrības labā. Tas palīdz novērst vēlākas problēmas veselības, bērnu aizsardzības, labklājības, justīcijas, kā arī nodarbinātības un ekonomikas jomās. Vecāku prasmēm bērnu audzināšanā ir īpaši liela ietekme uz bērnu šī brīža dzīvi un nākotni. Tām ir spēcīgāka ietekme nekā labklājības, izglītības vai jebkuram citam sociālam faktoram.  Viens no galvenajiem mērķiem bērnu labklājības jomā Igaunijā ir uzlabot bērnu un ģimenes dzīves kvalitāti, piedāvājot 2 līdz 8 gadu vecu bērnu vecākiem pozitīvas audzināšanas programmu “Lieliskie gadi”. Šīs programmas ieviešanas pirmie četri gadi ir parādījuši labus rezultātus: bērnu, kas piedalījās programmās, uzvedības problēmas samazinājās gandrīz 4 reizes. Ir svarīgi, lai vecāki, kuriem nepieciešama informācija un bērna audzināšanas prasmes, ir iespēja piedalīties vecāku programmā vai saņemt individuālas konsultācijas par to, kā būt labākam vecākam. Tāpēc Igaunijā mēs virzāmies uz mērķi, lai ikviena pašvaldība regulāri piedāvātu šo programmu, kurā piedalās lielākā daļu vecāku.” (Lai Kasvandika, EE)

Ar prezentāciju “Agrīnās prevencijas programmas ģimenēm ar bērniem Igaunijā ”Lieliskie gadi”” Lai Kasvandika uzstāsies starptautiskajā konferencē “Bērnu agrīnu attīstību veicinoša politika un prakse”, 23.11.2018. Rīgā

KONFERENCES PROGRAMMA šeit

REĢISTRĀCIJA KONFERENCEI šeit

Pēdējo 14 gadu laikā Lai Kasvandika ir strādājusi dažādās vecāku programmās kā trenere un grupas vadītāja. Tostarp arī NVO, kura darba sfēra atbalstīja vecākus un ģimenes, piedāvājot dažādus sociālos pakalpojumus, galvenokārt pievēršot uzmanību profilakses darbiem un programmām. Kopš 2014. gada Lai Kasvandika strādā publiskajā sektorā Nacionālajā veselības attīstības institūtā kā vecāku izglītības eksperte. Šajā laikā galvenā uzmanība pievērsta dažādiem pētījumiem par vecāku programmas ietekmi un izmaksu un ieguvumu analīzi. Lai Kasvandika ir iesaistīta audžuģimeņu atbalsta un attīstības programmas un bērnu labklājības speciālistu izglītības programmas izstrādē.